Latvijas krievu kopiena nosūtījusi vēstuli Saeimas Nacionālās drošības komisijai, Nacionālās drošības padomei un Mazākumtautību konsultatīvajai padomei, lūdzot skaidrot, vai Drošības policija (DP) lēmumus par neuzticamām organizācijām pieņem, balstoties cilvēku etniskajā izcelsmē un dzimtajā valodā.

Kopienas priekšsēdētājs Vladimirs Sokolovs norāda, ka DP savā pagājušā gada darba pārskatā valstij neuzticamo organizāciju vidū iekļāvusi lielāko daļu reģionālo krievu apvienību. Šīs apvienības esot ļoti dažādas, un tām kopīgais esot vien vēlme saglabāt krievu valodu un kultūras savdabību Latvijā. Tajā pašā laikā, piemēram, attiecībā uz tikumības un tradicionālo vērtību popularizēšanu, kas arī ir pieminēta pārskatā kā drauds valsts drošībai, nav norādīts neviens no vairākiem latviešu atbalstītājiem un organizācijām.

“Lūdzam paskaidrot, vai identificējot draudus valsts drošībai, aktīvistu etniskā izcelsme vai dzimtā valoda tiek ņemtas vērā kā drošības risku pastiprinošs faktors? Pie Latvijas konstitucionālās iekārtas kā sava aizsardzības objekta Drošības policija pieskaita arī sabiedrības saliedētību. Šai sakarā lūdzam, paskaidrot, kā reģionālo krievu kopienu pieminēšana neuzticamu organizāciju starpā veicinās sabiedrības saliedētību? Vai organizētā krievu kopiena nav uzskatāma par vēlamu partneri sabiedrības integrācijas veicināšanā?” raksta Sokolovs. Viņš norāda, ka vēlas saprast, ko vajadzētu rīkoties personai, ja viņas uzskati daļēji sakrīt ar Krievijas pozīciju.

“Drošības policijas ieskatā tas fakts, ka Krievija var izmantot tautiešu atbalsta politiku kā instrumentu savu ģeopolitisku mērķu sasniegšanai, padara personas, ko Krievija uzskata par saviem tautiešiem, par draudu Latvijas valsts drošībai. Šāda pieeja noved pie tā, ka Latvijas iedzīvotāji kļūst par draudu valsts drošībai nevis tieši savas darbības dēļ, bet gan atkarībā no tā, ko Krievijas prezidents vai Valsts dome apstiprinās par ārpolitikas prioritātēm,” skaidro Sokolovs.

Krievu kopienas vadītājs norāda, ka atbildes uz viņa minētajiem jautājumiem ir svarīgas visiem Latvijas mazākumtautību iedzīvotājiem, lai atbilstoši organizētu savu darbību mazākumtautību valodas, etniskās un kultūras savdabības saglabāšanā, kā arī tiesību uz vārda brīvību īstenošanā.

Informācija : BNS

Publicitātes bildes