Lietuvas valdībai vēl jāiedziļinās Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” projektā, iekams parakstīt starpvalstu līgumu par tā īstenošanu,  sacījis Lietuvas satiksmes ministrs Roks Masjulis.

Pēc viņa teiktā, ir tikai dabiski, ka Lietuvas jaunajai valdībai, kas darbu sāka pēc pērn oktobrī notikušajām parlamenta vēlēšanām, tam vēl vajadzīgs laiks, jo Latvijas un Igaunijas valdības “strādā jau mazliet ilgāk”.

Ministrs atteicies prognozēt, vai valdība ar visām projekta un līguma detaļām paspēs iepazīties līdz 31.janvārim, kad premjerministram Sauļum Skvernelim jādodas uz Tallinu, kur Baltijas valstu premjeru sanāksmē iecerēts līgumu parakstīt.

Tomēr Masjulis uzskata, ka ir pilnīgi reāli panākt vienošanos līdz pavasarim, jo Lietuva šomēnes intensīvi pie tā strādā.

Kā ziņots, Skvernelis pirmdien jau izteicās, ka nav pārliecināts, vai līgumu, kas regulēs vispārējo “Rail Baltica” projektu – maršrutu, sagatavošanās darbu laika grafiku, infrastruktūras īpašumtiesību jautājumus un būvniecības finansējumu, – izdosies parakstīt 31.janvārī.

Viņš norādīja, ka Lietuvas galvenā pozīcija “Rail Baltica” jautājumā ir nemainīga, tomēr valstij ir nepieciešama detalizētāka informācija, lai parakstītu konkrētus līgumus.

Baltijas valstu kopuzņēmuma “RB Rail” valdes priekšsēdētāja Baiba Rubesa novembrī paziņoja, ka valstīm pusgada laikā ir jāparaksta līgumi, kuros noteikta projekta virzība. Viņa teica, ka dokuments ir nepieciešams, lai projekts būtu neatgriezenisks un būtu pamats sarunām ar Eiropas Komisiju par atbalstu pēc 2020.gada.

Aplēstās “Rail Baltica” izmaksas ir ap pieciem miljardiem eiro. Eiropas Savienība līdzfinansējumu varēt piešķirt līdz 85% no projektu, kas īstenoti 2014.-2020.gada finanšu plānošanas periodā, izmaksām. 2015.-2016.gadā Eiropas Savienība projektam Lietuvā piešķīra 311 miljonus eiro, tostarp 106 miljonus saņēma Lietuvas valsts dzelzceļa kompānija “Lietuvos geležinkeliai”, bet 205 miljoni eiro saņemti ar “RB Rail” starpniecību.

Foto: railbaltica