Evolūcija nestāv uz vietas un mēs turpinām attīstīties. Arī mūsu organisms un ārējais izskats  neatpaliek no izmaiņām. Ja mūsdienīgs cilvēks nokļūtu XX gadsimtā, tad nevienam nerastos problēmas viņu atmaskot. Ar ko tad mēs atšķiramies no saviem vecvecākiem?

Cilvēki kļuvuši korpulentāki

Šodien liekā svara problēma ir viena no aktuālākajām tēmām medicīnas pasaulē. Kā vēsta Pasaules Veselības organizācijas pētījumi, 29% no pasaules iedzīvotajiem ir saskārušies ar liekā svara problēmām. It kā saprotams, ka fast food un mazkustīgs dzīvesveids ne pie kā laba nenoved, tomēr izrādās, ka viss nemaz nav tik vienkārši, jo problēmas ar lieko svaru var izraisīt ne tikai pārmērīga pārtikas uzņemšana, bet arī epiģenētiskie cēloņi. Piemēram, ja mūsu senči pārcieta bada periodu, tad uzkrātās enerģijas pārpalikums var tikt “pārcelts” uz pēctečiem.

Cilvēki kļuvuši augumā garāki

Pēdējo 100 gadu laikā cilvēki ir kļuva ievērojami garāki. Vidējais auguma progresivitātes rādītājs Eiropā ir 11 centimetri, bet Spānijā pat 12 cm. Visgarākie cilvēki dzīvo Holandē, kur vidējais vīrieša auguma garums ir 1,85 m. Augšanas dinamiskās izmaiņas zinātnieki skaidro ar regulāru uztura ievērošanu un medicīnas attīstību. Tiek uzskatīts, ka cilvēka augums ir cilvēka veselības stāvokļa primārais rādītājs.

Cilvēki kļuvuši vājāki

Saskaņā ar pētījumiem, kas tika veikti Maskavas universitātē, mūsdienu jaunatne ir palikusi vājāka nekā pagājušā gadsimta 30.to gadu vienaudži. Tika veikti pārbaudījumi ar dinamometra palīdzību un tika secināts, ka agrāk jaunieši vidēji varēja izspiest 55 kilogramus, taču šodien vidējais rādītājs ir samazinājies līdz 36 kilogramiem.

Mēs mazāk guļam

Intensīva industrializācija un tehnoloģiju attīstība novedusi pie tā, ka cilvēki miegam atvelta par 2-3 stundām mazāk nekā agrāk. Ja piemēram, pirms 100 gadiem miegam tika veltītas vidēji 8-9 stundas diennaktī, tad šodien šie skaitļi samazinājušies līdz 5-6 stundām. Zinātnieki brīdina, ka miega deficīts var ietekmēt nākotnes paaudzes veselību.

Ātrāk nobriestam un ilgāk dzīvojam

Dzimumbriedums notiek daudz ātrāk nekā pirms simts gadiem. Ja runa iet par attīstītām valstīm, tad seksuāla nobriešana ir par 1,5 – 2 gadiem progresīvāka, nekā XX gadsimta sākuma.

Akselerācija cilvēkus padarījusi aktīvākus visās jomās. Piemēram, ir pierādīts, ka sievietes reproduktīvais periods ir pagarinājies par astoņiem gadiem.

Secinājums – cilvēki attīstās ātrāk, bet dzīvo ilgāk.