Mūsdienās cilvēki dzīvo skaļā un steigas pilnā pasaulē, kur ļoti grūti būt klusumā kaut uz brīdi. Zinātnieki atklājuši, ka šāda dzīve troksnī ir kaitīga cilvēku veselībai. Nemitīgo trokšņa un skaļuma klātbūtni zinātnieki nodēvējuši par skaņas piesārņojumu.

Jau 2011. gadā Pasaules Veselības organizācija nāca klajā ar paziņojumu, ka skaņas piesārņojums ir mūsdienu modernā problēma. Zinātniekiem ir vairāki pierādījumi tam, ka nepārtrauktie vides trokšņi negatīvi ietekmē pasaules iedzīvotāju veselību.

Cilvēki nemitīgi nodarbina savas ausis klausoties mūziku, radio ziņas, skatoties televīziju un, protams, par skaņu uzskatāmas arī domas cilvēka galvā, ko pats cilvēks nemitīgi saražo. Ikviens tiek aicināts padomāt – cik daudz brīžus dienā viņš pavada pilnīgā klusumā? Iespējams, šo brīžu skaits ir pavisam neliels.

Ņemot vērā to, ka gan cilvēku iekšējā, gan ārējā vide kļūst tikai aizvien skaļāka, cilvēki arvien biežāk sāk meklēt klusumu – vai tās ir 10 minūtes, ko pavadīt klusumā katru rītu vai 10 dienu garas brīvdienas vietā, kas nošķir no ikdienas steigas un trokšņiem. Iespējams, organisms šāda veida atpūtu pieprasa tieši tādēļ, lai saudzētu cilvēka veselību.

Ja vēl nav parādījusies pārliecība par to, ka klusums ikdienā nepieciešams katram cilvēkam, zinātnieki piedāvā četrus iemeslus, kādēļ klusums ir labs un nozīmīgs ikviena cilvēka veselībai un kā laika atvēlēšana tam var samazināt ikdienā izjustā stresa daudzumu, uzlabot koncentrēšanās spēju un veicināt radošumu.

Klusums mazina stresu un saspīlējumu

Sociālā aktīviste un britu medmāsiņa Florence Nightingale jau 19.gadsimtā uzsvēra, ka skaņa, kas cilvēkam nav nepieciešama ir vislielākais ļaunums, kas var tikt nodarīts kā slimniekam, tā veselam cilvēkam. Medmāsa skaidroja, ka šādu skaņu nenonākšana līdz cilvēku ausīm šos cilvēkus varētu pasargāt no stresa, bezmiega un veicināt ātrāku slimnieku atlabšanu.

Skaņas piesārņojums vainojams pie augsta asinsspiediena un sirdstriekām, tāpat atstājot iespaidu arī uz dzirdi un vispārējo cilvēka veselības stāvokli. Skaļu skaņu ietekmē cilvēka smadzenēs sāk darboties tā smadzeņu daļa, kas atbildīga par emociju veidošanu, palielinot stresa līmeni organismā.

Tāpat kā pierādīts, ka parāk liels skaņu daudzums ikdienā atstāj negatīvu ietekmi uz cilvēka veselību, pētījums arī apstiprina to, ka klusums pozitīvi ietekmē gan cilvēka ķermeni, gan prātu.

Oficiālajā britu Kardiovaskulārās apvienības žurnālā Heart 2006.gadā publicēts raksts, kurā mediķi paskaidro, ka pilnīga klusuma ievērošana uz divām minūtēm palīdz vairāk kā relaksējošas mūzikas klausīšanās, pamatojot to ar izmaiņām asinsspiedienā un asins cirkulācijā smadzenēs.

Klusums papildina un atjauno smadzeņu resursus

Ikdienā signālus smadzenēm raida visi cilvēka maņu orgāni. Kad smadzenes beidzot atbrīvojas no maņu orgānu raidītajiem signāliem, tām ir iespēja sevi atjaunot un atpūsties. Smadzenes dienu no dienas ir pakļautas nemitīgai prasībai pēc uzmanības. Tām jāveic domāšanas funkcija, jāpieņem lēmumi un jāspēj rast risinājumu ikdienas problēmām. Bez atpūtas smadzenēm rodas pārslodze, kas traucē produktīvu tālāko darbību. Cilvēks sāk justies noguris, rodas problēmas ar koncentrēšanos, problēmu novēršanu un grūti rast jaunas idejas vai risinājumus.

Uzmanības atjaunošanas teorija skaidro, ka smadzenes savus resursus var atjaunot tad, kad maņu orgāni darbojas krietni mazāk kā ierasts, jo tikai tad arī smadzenēm rodas iespēja atpūsties. Pēc šādas atjaunošanās smadzenes darbosies daudz produktīvāk.

Klusums veicina sevis izzināšanas procesu

Smadzeņu “noklusējuma režīms”, jeb cilvēka sevis izzināšanas process visbiežāk izpaužas kā meditācija, sapņošana vai vienkārši brīvu domu plūsma, tomēr arī esot klusumā smadzenes sāk darboties līdzīgi. Kad smadzenes nonāk klusumā un atbrīvojas no ikdienas problēmām kaut uz mirkli, cilvēks beidzot ir spējīgs pievērsties savai iekšējo domu straumei, patiesajām emocijām, slēptākajām domām vai idejām. Cilvēkam beidzot ir laiks sev un tikai sev, nevis kādam citam vai lietām, kas cilvēka būtībā patiesībā nemaz nav tik nozīmīgas. Šāda atslēgšanās no ārpasaules palīdz ne vien izprast sevi, rast atbildes uz jautājumiem, bet arī nākotnē uzlabot attiecības ar citiem cilvēkiem un nostabilizēt savu emocionālo stāvokli. Šādu procesu var saukt arī par vispārēju cilvēka atjaunošanos.

Klusumā smadzenes “aug”

Žurnālā Brain, Structure and Function 2013. gadā aprakstīts eksperiments, kurā tiek salīdzināts kādus iespaidus uz peles smadzenēm atstāj dažāda veida skaņas. Pele tika pakļauta ikdienišķam apkārtējo troksnim, baltajam troksnim, telefona zvanu skaņām un klusumam. Lai gan pētījuma gaitā klusumu bija plānots izmantot tikai kā palīglīdzekli, zinātnieki novēroja, ka divu stundu klusums ikdienā veicina jaunu smadzeņu šūnu veidošanos, kas atbild par mācīšanos, atmiņu un emocijām.

Vienlaicīgi klusumu terapeitiskos nolūkos rekomendē Alcheimera slimības slimniekiem un cilvēkiem, kas sirgst ar depresiju, pamatojoties uz to, ka klusums ļauj atslābināt nervu šūnas.