Mūsdienās par savu veselību un ķermeņa estētisko skaistumu rūpējas aizvien vairāk cilvēku. Diemžēl aizvien populāri sporta zāļu apmeklētāju vidū ir dažādi mīti, kas reizums pašam sportotājam nodara vairāk kaitējuma, nekā labuma. Tāpēc portāls ritakafija.lv devās pēc padoma pie profesionālas fitnesa treneres VENDIJAS ANSKAITES, lai pārliecinātos, kādas ir visbiežākās kļūdas, ko pieļauj sporta zāļu apmeklētāji un kā no tām izvairīties, lai sportošana radītu prieku, nevis ciešanas.

Mīts Nr. 1 – ja sieviete apmeklē trenažieru zāli, viņas ķermenis kļūst vīrišķīgs

Kā atzīst Vendija, šis, šķiet, ir viens no izplatītākajiem mītiem, kas ir populārs tieši sieviešu vidū. Daudzas daiļā dzimuma pārstāves baidās, ka uzsākot treniņus trenežieru zālē, viņu ķermenis kļūs vīrišķīgs un tāpēc nepievilcīgs. “Patiesībā, lai uztrenētu izteiktu muskuļu reljefu un palielinātu to masu, ir nepieciešams ļoti ilgs laiks un speciāla sporta diēta, kuras pamatā ir olbaltumvielas. Atnākot uz sporta zāli, jums neviens neliks cilāt smagus dzelžus, ja tas nav jūsu mērķis. Piemēram, ja jūsu mērķis ir zaudēt svaru, tad jums jāpievērš lielāka uzmanība kardio treniņiem. Sākumā ieteicams konsultēties ar fitnesa treneri, kurš sastādīs jums individuālu treniņu programmu, atkarībā no jūsu fiziskā potenciāla un vēlamā rezultāta, lai jūs pēc iespējas ātrāk sasniegtu savu izvirzīto mērķi”, – skaidro trenere.

Mīts Nr. 2 – iespējams notievēt tikai vienā ķermeņa daļā

Pirmkārt, pēc būtības tas nemaz nav iespējams, jo sportojot notiek kaloriju dedzināšanas process un tas nenotiek tikai atsevišķās ķermeņa daļās. “Taču, lai treniņš būtu patiešām efektīvs, programmā ir jāiekļauj visas muskuļu grupas. Pievēršot uzmanību tikai vienai ķermeņa daļai, pirmkārt, jūs riskējat to pārslogot, otrkārt, tas var novest arī pie nevēlamas traumas” , – saka Vendija.

Mīts Nr. 3 – pirms treniņa nedrīkst ēst

Fitnesa trenere uzsver, ka vielmaiņa ir ļoti svarīgs organisma process. Ir ļoti nepareizi visu dienu neēdot, atnākt uz sporta zāli un pēc tās doties mājās, lai beidzot pieēstos. Tāds dzīvesveids noved pie veselības problēmām un sliktas pašsajūtas. “Regulārs un sabalansēts uzturs ir viens no būtiskākajiem veselības avotiem. Zelta likums – iztikt bez pārmērībām! Labāk ēst mazāk, bet biežāk. Tāpat būtiski ir zināt, ka patiesībā nav nekādu aizliegumu ēšanā pirms sportošanas, vienīgais ar ko jārēķinās, ēdiens jāizvēlas tāds, lai tas neietekmētu treniņa efektivitāti un neradītu smaguma sajūtu kuņģa apvidū, kas radīs nepatīkamas sajūtas treniņa laikā”, – stāsta Vendija. – “Obligāts nosacījums – treniņa laikā jādzer ūdens. Tas tāpēc, ka intensīvu nodarbību laikā cilvēks svīst un zaudē daudz šķidruma, kas noved pie organisma disbalansa. Ja vēlaties efektīvu treniņa rezultātu, ir nepieciešams uzturēt ķermeņa balansu un labu pašsajūtu”.

Mīts Nr. 4 – rīts ir visefektīvākais treniņu laiks

Nav taisnība. Tauki tiek sadedzināti vienādi jebkurā dienas laikā. “Taukiem ir pilnīgi vienalga, kas notiek ārpus ķermeņa robežām. Pierādīts, ka regulāra rīta vingrošana ir ļoti veselīga, jo tā sniedz labu psiholoģisko lādiņu visai dienai, tomēr citu ievērojamu priekšrocību rīta treniņiem nav. No rītiem cilvēki jūtas modrāki, nekā pēc darba dienas un vakarā, jo tad ir lielāks nogurums un teorētiski ir grūtāk saņemties sporta zāles apmeklējumam – tieši šis, manuprāt, varētu izskaidrot šī mīta eksistenci”, – apgalvo Vendija.

Mīts Nr. 5 – skrejceliņš ir visefektīvākais svara zaudēšanas veids

Patiesībā jebkuri kardio treniņi ir vienādi efektīvi tauku sadedzināšanai. “Viena no rupjākajām kļūdām, ko bieži izdara jaunpienācēji – atnākot pirmo reizi uz sporta zāli, viņi uzreiz sāk ilgstoši skriet uz skrejceliņa, ko nevajadzētu darīt. Cilvēkiem ir jāciena savs organisms un jāsaprot, ka locītavas un muskuļus, īpaši tādus, kas mēnešiem vai pat gadiem ilgi atpūtušies, nedrīkst pārslogot ar tik lielu slodzi. Vispareizāk ir darīt visu pakāpeniski – sākt ar soļošanu un ar laiku, kad paši jūtat, ka izturība pieaugusi, tempu paātrināt. Par piemēru varētu minēt, ka tas būtu apmēram tāpat kā tad, kad pirmo reizi atnākot uz sporta zāli, jūs sāktu cilāt 20 kg smagas hanteles – patiesībā tas ir tik ļoti liels stress locītavām – neiesildīšanās pirms slodzes un nepareiza tehnika nākotnē var pat novest pie traumām. Treniņa programmas sastādīšana ir viena no visatbildīgākajām lietām, ar ko nodarbojas fitnesa treneris savā darbā”, – viņa saka.

Mīts Nr.6 – pietiek ar 1-2 treniņiem nedēļā 

“Tas ir pārāk maz, ja vēlas sasniegt efektu”, – saka trenere. – “Efektīva rezultāta sasniegšanai nodarbības sporta zālē vajadzētu apmeklēt ne retāk kā trīs reizes nedēļā. Ja vēlaties uzturēt savu ķermeni labā fiziskā formā, tad regularitāte ir ļoti svarīga. Tomēr nedrīkst aizmirst arī to, ka konkrētām muskuļu grupām ir jādod laiks atpūtai, tāpēc nav ieteicams veikt vienādus vingrinājums katru reizi. Ideālajā variantā nedēļas nodarbību programmai būtu jābūt tādai, lai veltītu uzmanību dažādām muskuļu zonām”.

Mīts Nr. 7 – kad beigsi trenēties, uzreiz zaudēsi formu

“Šis gan ir pilnīgs absurds!”, – smejas trenere. – “Mūsu ķermeņa forma ir atkarīga ne tikai no fiziskajām aktivitātēm, bet arī no tā ko mēs lietojam uzturā. Ja jūs atteiksieties no regulāras sporta zāles apmeklēšanas, varat zaudēt spēku un izturību, bet tas neietekmēs jūsu ķermeņa formas. Starp citu, vai jūs zinājāt, ka muskuļiem piemīt atmiņa? Tādējādi, cilvēks, kurš kaut kādu iemeslu dēļ ir bijis spiests atteikties no sporta un pēc tam atkal atsācis šīs nodarbības, ļoti īsā laika posmā var atgūt iepriekšējo formu”.

Mīts Nr. 8 – kad pārstāsi trenēties, muskuļi pārvērtīsies par taukiem

Trenere saka: “Protams, ja jūs pārstāsiet trenēties, bet jūsu uzturs paliks nemainīgs, tad būs tikai loģiski, ka jūsu fiziskā forma kļūs ar mazāku reljefu un muskuļi vairs nebūs tik izteikti, taču fakts, ka muskuļi var pārvērsties taukos vai tauki – muskuļos, ir absolūti greizs, jo tie ir divi dažādi, pavisam atšķirīgi biomateriāli”.

Mīts Nr. 9 – efektīvs treniņš ir tad, kad tu tam velti savus pēdējos spēkus

“Šis uzskats patiesībā ir strīdīgs, jo katram par efektīvāko treniņu ir atšķirīga izpratne. Es vienu treniņu iesaku sadalīt divās daļās: 40-60 minūtes pie dzelžiem un 20-40 minūtes veltīt kardio slodzei. Svarīgākais, kas jāatceras, nevajag pārslogot savu organismu ar ilgstošām darba stundām. Efektivitāte, nenoliedzami, ir nozīmīga, bet ir jājūt savs ķermenis un nav viena treniņa laikā no sevis jāizspiež tik daudz spēka un izturības, ka pēc tā cilvēks tik tikko spējīgs tikt līdz mājām, ja vien jūsu mērķis nav profesionālais sports”, – skaidro Vendija.

Mīts Nr.10 – nekāda fitnesa grūtniecības laikā

Pastāv viedoklis, ka fitness un grūtniecība nav savienojamie jēdzieni. Patiesībā tas ir maldinoši, jo nodarboties ar fiziskām aktivitātēm grūtniecības laikā ir pat ļoti ieteicami. Kustības uzlabo asinsriti, palīdz palielināt muskuļu izturību, uzturēt svaru normas robežās, kā arī uzlabo pašsajūtu. “Fiziskās nodarbības nāk par labu gan topošajai māmiņai, gan mazulim, jo aktivitāšu laikā bērniņš saņem vairāk skābekļa. Grūtniecība nav slimība, bet īpašs sievietes stāvoklis, kura laikā var un vajag nodarboties ar sportu saprāta robežās, ja vien ārsts veselības problēmu dēļ to nav licis ierobežot”, – norāda fitnesa trenere.