Holokausts nenotika arī bez līdzskrējējiem no Latvijas iedzīvotāju puses un šiem noziegumiem nav attaisnojuma, piedaloties Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas brīdī, uzsvēra Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
Prezidents norādīja, ka holokausts, ebreju tautas katastrofa, ir arī Latvijas – mūsu zemes un mūsu tautas vēstures daļa. “Šodien šeit, horālās sinagogas atrašanās vietā Rīgā, pieminam visus līdzcilvēkus, kas tika vajāti un nogalināti tikai tāpēc, ka bija ebreji. Šajās dienās pieminam arī holokausta šausmas izdzīvojušā, leģendārā Elī Vīzela aiziešanu. Elī Vīzels, Nobela Miera prēmijas laureāts, bija viens no tiem, kas nenogurstoši vērsa pasaules uzmanību uz holokausta piemiņas nepieciešamību un nozīmi mūsdienās. Viņa paveiktais ir veidojis šī laikmeta vērtību sistēmu,” teica Vējonis.
Valsts prezidents uzsvēra, ka holokausts ir ebreju sāpe un tā ir arī visu mūsu, visas Latvijas kopējā traģēdija, ko it īpaši skaudri izjūtam gadskārtējās piemiņas dienās. “Pirms 75 gadiem sāktajā slaktiņā gāja bojā tūkstošiem mūsu līdzcilvēku. Holokausta neprāts, holokausta noziegums tika ienests un organizēts no ārpuses. Līdz ar svešo karu 1941. gadā tas, atnāca arī uz Latvijas zemi. Latvijas valsts tika iznīcināta. To nodevīgi bija sagrāvušas noziedzīgas lielvaras – padomju un nacistu. Diemžēl holokausts nenotika arī bez pašu līdzskrējējiem un noziegumu izpildītājiem. Šiem noziegumiem nav noilguma un attaisnojuma,” uzsvēra Vējonis.
Uzrunā prezidents atzina, ka pasaule joprojām piedzīvo genocīdu, etniskas tīrīšanas un saskaras ar rasismu, antisemītismu un ksenofobiju. “Notiek agresijas akti un svešu zemju sagrābšana. Tāpēc mums joprojām ir pilnībā jāizzina tā laika notikumi. Ir jāatceras arī tā laika varoņi – ebreju glābēji. Viņu skaits pēc izcilā vēsturnieka un holokausta aculiecinieka Marģera Vestermaņa pētījumiem ir vairāk nekā 600,” norādīja Vējonis.
Latvijas Valsts prezidents arī uzsvēra Latvijas nepārprotamo nosodījumu jebkurām mūsdienu antisemītisma izpausmēm.
“Latvijas tautas nostāja šajā jautājumā tika apliecināta deklarācijā “Par genocīda un antisemītisma nepieļaujamību Latvijā” – vienā no pirmajiem dokumentiem, kas pieņemti pēc Latvijas neatkarības atgūšanas. Tomēr ikdienā jo projām redzam, cik trausla ir izpratnes robeža par citām kultūrām un reliģijām. Katram jāapzinās sava atbildība, ja tiek sludināti aicinājumi uz neiecietību un naidu. Karš un okupācijas pagājušajā gadsimtā bija noziegumu virkne, kas izdzēsa cilvēku dzīvības un sagrāva valstis. Tikai patiesība ir īstens spēks, un tā ir jāzina mums visiem. Tikai ar patiesību un godaprātu mēs varam pārvarēt šo traģēdiju un iet tālāk. Mūžīga piemiņa ebreju un visas Latvijas holokausta traģēdijas upuriem,” pauda prezidents.
Jau vēstīja, ka pirmdien Rīgā ar vairākiem pasākumiem tiek pieminēti ebreju genocīda upuri. Piemiņas pasākumos piedalās valsts augstākās amatpersonas.
Pirmdien plkst.12 notika Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas brīdis pie memoriāla Rīgā, Gogoļa ielā. Pasākumā piedalās Valsts prezidents Vējonis, Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) un Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA).
Pirmdien Valsts prezidents plkst.13 apmeklēs arī muzeju “Ebreji Latvijā” Skolas ielā 6, kā arī plkst.14.30 viesosies Žaņa Lipkes memoriālā. Aģentūra BNS jau vēstīja, ka svētdien holokausta upurus ar gājienu Rīgā pieminēja arī biedrība “Šamir”. Gājienā piedalījās aptuveni 100 cilvēki.
Informācija:BNS
Publicitātes foto