Pēc ekonomikas ministra Arvila Ašeradena iniciatīvas, vienojoties ar izglītības un zinātnes ministru Kārli Šadurski un labklājības ministru Jāni Reiru.

Ministri uzsvēra, ka nepieciešamās pārmaiņas darba tirgū ir visaptverošas un tās var veikt tikai, saskaņoti sadarbojoties visām trim ministrijām.

“Ņemot vērā darba tirgus neatbilstību negatīvo ietekmi uz Latvijas ekonomikas izaugsmes iespējām, nepieciešami tūlītēji un visaptveroši pasākumi to novēršanai. Lai sekmētu straujāku ekonomikas izaugsmi, Latvijai ir nepieciešams sabalansēts darba tirgus, kurā varam piedāvāt labi atalgotas darba vietas izcili izglītotam darbaspēkam. Nodarbinātības padomes izveide ir pirmais solis, lai šo jautājumu risinātu plašākā mērogā – iesaistot visas atbildīgās ministrijas – kā politikas veidotājus, darba devējus, nozaru ekspertus kā darbaspēka pieprasījuma veidotājus un izglītības sistēmu kā darbaspēka sagatavotāju,” klāstīja Ašeradens.

Izglītības un zinātnes ministrs pauda cerību, ka Nodarbinātības padome būs efektīvs atbalsts, lai veiktu tās pārmaiņas izglītības sistēmā, kas ir vajadzīgas, lai bērni iegūtu kvalitatīvas un mūsdienu prasībām atbilstošas zināšanas un prasmes. “Uzskatu, ka Nodarbinātības padome būs laba platforma, kur diskutēt un rast risinājumus vajadzīgajām pārmaiņām izglītības kvalitātes celšanai, un tās viedoklī ieklausīsies gan sociālie partneri, gan lēmumu pieņēmēji. Esmu gandarīts par padomes vienotu izpratni, ka šodienas izglītība ir nākotnes tautsaimniecība un nākotnes tautsaimniecība ir sabiedrības labklājība un dzīves kvalitāte,” skaidroja Šadurskis.

Savukārt Reirs norādīja, ka pašreizējās demogrāfiskās tendences liecina par sabiedrības novecošanos un iedzīvotāju skaita samazināšanos, tādēļ nodarbinātības līmeņa paaugstināšanā un prasmju attīstīšanā īpaši svarīga ir starpnozaru sadarbība. “Analizējot situāciju un tendences ilgstošo bezdarbnieku vidū, jāņem vērā arī tehnoloģiju attīstība un tās radītās izmaiņas darba tirgū. Nav šaubu – arvien būtiskāka kļūst mūžizglītība jeb prasmju un zināšanu apguve visas dzīves garumā,” piebilda labklājības ministrs.

Ministri vienojās prioritārajos pārkārtojumos ietvert mūžizglītības sistēmas izveidošanu, efektīvu, modernu un kvalitatīvu vispārējo izglītību, studējošo skaita pieaugumu STEM (Science, Technology, Engineering and Math) nozarēs, darba devēju iesaisti izglītības piedāvājuma veidošanā un sniegšanā, jauniešu prasmju un nodarbinātības uzlabošanu un darbu iedzīvotājiem virs 50 gadiem.

EM izstrādātās ikgadējās vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozes uzrāda būtiskas darba tirgus disproporcijas un darbaspēka neatbilstību tautsaimniecības vajadzībām – veidojas speciālistu pārpalikums humanitāro un sociālo zinātņu jomās, izteikti trūkst augstas kvalifikācijas dabaszinātņu, IKT un inženierzinātņu speciālistu un darbaspēka ar profesionālo izglītību, ievērojams skaits jauniešu nonāk darba tirgū bez profesijas un ir liels mazkvalificētā darbaspēka īpatsvars.

Informācija: BNS