Lielai daļai Latvijas iedzīvotāju ir neregulāri ienākumi un viņi nevar atļauties maksas veselības aprūpes sistēmU.

Veide norādīja, ka LĢĀA atbalsta veselības ministres Andas Čakšas viedokli, ka Latvijā ir jādomā par finansējuma atrašanu veselības aprūpei kopējos nodokļos. “Tā ir politiska atbildība un politiska griba, no kuriem nodokļiem vērš šo finansējumu un cik. Ja tiek paziņots, ka veselības aprūpe ir prioritāte, tad arī finansējumu vajadzētu adekvātu tā kā tas ir vismaz kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā.”

Veide uzsvēra, ka “Latvijas Bankas piedāvātais veselības aprūpes finansēšanas modelis paredz, ka strādājošiem būs papildus nodoklis. Runa ir par to, vai vēl papildus nodokli varēs samaksāt medmāsas, mediķi, skolotāji, policisti. Mums ir liels skaits iedzīvotāju, kuriem ir neregulāri ienākumi, piemēram, amatieri, mākslinieki, tie, kuri strādā zemnieku saimniecībā. Cita lieta varbūt ir, kā valsts šos nodokļus iekasē – šis jautājums ir jāpaceļ un par to ir jādomā valdībai un politiķiem. Jebkurā gadījumā modeļi vairāk izskatās pēc tā, ka politiķi vēlas uzkraut finansiālo slogu uz pacientiem, un būtībā runā par papildus veselības nodokli.”

Viņa norādīja, ka arī modelis, kurā valsts nodrošinātu tikai neatliekamo palīdzību nav pieņemams, jo tā tomēr ir maksas medicīna. “Mums ir 30% iedzīvotāji pie nabadzības sliekšņa, es domāju, ka mēs nevaram to atļauties.”

Jau ziņots, ka šobrīd Veselības ministrija strādā pie trīs iespējamiem veselības aprūpes nozares finansēšanas modeļiem. Pirmais variantiem paredz pārdalīt 1% no sociālajām iemaksām, papildus veselības budžetam nodrošinot aptuveni 70 miljonus eiro.

Otrais modelis paredz veselības  maksājumu, kas iedzīvotājam būtu jāveic, papildus valsts nodrošinātajai veselības  aprūpei. Par valsts budžeta līdzekļiem segtu tikai neatliekamo medicīnisko palīdzību, bet paralēli ieviestu arī veselības  maksājumu, kas ļautu saņemt pakalpojumus atbilstoši veiktajām iemaksām, paralēli nodrošinot iespēju brīvprātīgi apdrošināties. Šajā gadījumā būtu daudz sabiedrības grupu, par kurām apdrošināšanas maksājumi būtu jāveic valsts budžetam, piemēram, pensionāri, bērni, invalīdi, norāda ministrijā

Savukārt trešais modelis paredz veselības  aprūpes finansēšanu, ko nodrošina valsts un privātais apdrošinātājs. Šajā variantā apdrošinātai personai būtu jāveic prēmijmaksājumi izvēlētajam apdrošinātājam, bet valsts un darba devēji veiktu iemaksas riska izlīdzināšanas fondā. Fonds būtu nepieciešams, lai piemaksātu valsts vai jebkurai citai apdrošināšanas kompānijai, kurai maksājumi būs lielāki par parakstītajām prēmijām. Šajā modelī pakalpojumu grozs būtu atkarīgs no izvēlētā apdrošinātāja un polises.

 

 

Info: BNS

Saistītās tēmas:

Komentāri 0

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Draugiem.lv pase
youtube icon
Abonēt youtube