Pagājušajā gadā iecietība pret korupciju Latvijā ir turpinājusi mazināties, tomēr vairākas citas valstis šajā jomā uzrādījušas vēl labākus rezultātus, liecina ikgadējais korupcijas uztveres indekss, kuru trešdien publiskojusi nevalstiskā organizācija “Transparency International”.

Minētajā korupcijas uztveres indeksā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, Latvija ieguvusi līdz šim augstāko punktu skaitu – 57 no 100, kas ir par diviem punktiem vairāk nekā pērn. Tas nozīmē, ka pēdējā gada laikā mūsu valstī samazinājusies iecietība pret korupciju. 2014.gadā Latvija šajā indeksā bija novērtēta ar 55 punktiem, 2013.gadā – ar 53 punktiem, bet 2012.gadā – ar 49 punktiem.

Tomēr, neraugoties uz uzlabojumiem, kopējā reitingā Latvija 2016.gadā ir piedzīvojusi kritumu par četrām pozīcijām – no 40. uz 44.vietu, dalot to ar Gruziju, kura arī ieguvusi 57 punktus.

Gan Igaunija, gan arī Lietuva minētajā reitingā ieņem augstākas vietas – attiecīgi 22. un 38.vietu. Igaunija ieguvusi 70 punktus, bet Lietuva – 59.

Reitingā pirmo vietu ar 90 punktiem dala Dānija un Jaunzēlande, kurām ar 89 punktiem seko Somija. Saraksta augšgalā atrodama arī Zviedrija, Šveice, Norvēģija, Singapūra, Nīderlande un Kanāda.

Pirmo desmitnieku noslēdz Vācija, Luksemburga un Lielbritānija, kas dala 10.vietu.

Tikmēr ASV no 16 vietas 2015.gadā noslīdējušas līdz 18.vietai, un tās vērtējums sarucis par diviem punktiem – no 76 līdz 74.

Savukārt Krievija, kas atrodas “godpilnajā” 131.vietā, tāpat kā gadu iepriekš, novērtēta ar 29 punktiem. Tikmēr Maskavas militārajai agresijai pakļautā Ukraina Krieviju panākusi, savu sniegumu uzlabojot no 27 līdz 29 punktiem.

Savukārt reitinga tabulas pēdējā jeb 176.vietā ar nieka desmit punktiem ierindojusies Somālija, kas liecina, ka šajā valstī ir vislielākā iecietība pret korupciju. Saraksta lejasgalā atrodas arī Dienvidsudāna, Ziemeļkoreja un Sīrija.

Kā norāda “Sabiedrība par atklātību “Delna””, korupcijas uztveres indekss ir visplašāk lietotais korupcijas līmeņa indikators pasaulē. Tas summē dažādu avotu datus, kas atspoguļo uzņēmēju un ekspertu korupcijas līmeņa uztveri valsts pārvaldē. Valstīm tiek piešķirti punkti skalā no 0 līdz 100, kur 0 nozīmē, ka valstī ir augsta korupcija, bet 100, ka korupcija ir zema.

”Transparency International” korupcijas uztveres indeksu nosaka kopš 1995.gada. Latvija vērtēto valstu vidū iekļauta kopš 1998.gada.

Šī gada ziņojumā organizācija iespējamo korupcijas pieaugumu saistījusi ar populistisko politiķu ietekmes kāpumu, norādot, ka valstīs, kur pie varas nonākuši populistiski vai autokrātiski līderi “tā vietā, lai cīnītos ar nepotisko kapitālismu, šie līderi ievieš pat vēl ļaunākas korumpētas sistēmas formas”.

”Transparency International” valdes priekšsēdētājs Hosē Ugass, iepazīstinot ar ikgadējo ziņojumu, kā piemērus minēja Ungāriju un Turciju, kurās situācija pēdējos gados pasliktinājusies, pie varas atrodoties līderiem ar autoritārām nosliecēm. Savukārt Argentīna, kas atbrīvojusies no populistiskās valdības, ieņēmusi augstāku vietu korupcijas uztveres indeksā.

”Transparency International” pētniecības nodaļas direktors Fins Heinrihs sarunā ar aģentūru AP norādīja, ka organizācija pagaidām ieņēmusi nogaidošu pozīciju, vērtējot jaunā ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas ietekmi uz korupciju, taču atzina, ka pastāvot “nopietnas bažas”.

“Donalds Tramps tāpat kā ļaudis Ungārijā un Turcijā nāca pie varas ar antikorupcijas programmu. Viņš paziņoja: “Mēs nosusināsim šo purvu.” Taču, ja jūs palūkojaties uz viņa līdzšinējo darbību, pastāv nepotisms… Cilvēkiem viņa kabinetā ir daudz interešu konfliktu. Tie nav ļaudis, kas iestājas par caurskatāmību,” norādīja Heinrihs.

Korupcijas uztveres vērtējumā tiek ņemti vērā dažādi aspekti, tostarp, vai valdības amatpersonas par korupciju tiek sauktas pie atbildības, aptaujāto priekšstati par korupcijas izplatību, kā arī sabiedrisko institūciju reakcija uz pilsoņu vajadzībām.

Gandrīz 70% no vērtētajām 176 valstīm ieguvušas mazāk nekā 50 punktus.

“Šajā gadā vairāk valstu indeksā nokritušās nekā pacēlušās” norāda ziņojuma autori, uzsverot, ka nepieciešama “steidzama rīcība”.

Visstraujāko kritumu piedzīvojusi Katara, kas izpelnījusies kritiku par cilvēktiesību pārkāpumiem, kopš tā izraudzīta par 2022.gada pasaules futbola čempionāta rīkotājvalsti. Kataras vērtējums sarucis par desmit punktiem, tai krītoties no 22. uz 31.vietu.

Foto: pixabay