Latvijā 81% iedzīvotāju vēlas nodokļu diferenciāciju atkarībā no ienākumiem, paredzot to progresivitāti,  pavēstīja “Swedbank” Finanšu institūta vadītājs Reinis Jansons, atsaucoties uz veikto iedzīvotāju aptauju par vēlamajām izmaiņām darbaspēka nodokļos.

Tostarp tam, ka cilvēkiem ar lielākiem ienākumiem nodokļi būtu lielāki, pilnībā piekrīt 46% respondentu, bet daļēji to atbalsta 35% respondentu. Progresīvā nodokļa atbalstam ir tendence pakāpeniski pieaugt, palielinoties respondentu vecumam, bet tas sarūk, pieaugot respondentu ienākumiem.

Tāpat uz jautājumu, kādas izmaiņas darbaspēka nodokļos būtu nepieciešamas visvairāk, 46% respondentu minējuši ar nodokli neapliekamā minimuma palielināšanu, bet 35% – iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes samazināšanu. Atbalstu neapliekamā minimuma palielināšanai biezāk pauduši iedzīvotāji vecumā pēc 50 gadiem un laukos dzīvojoši cilvēki. Retāk to minējuši gados jaunie iedzīvotāji un cilvēki ar salīdzinoši zemākiem ienākumiem. Savukārt IIN likmes samazināšanu visvairāk sagaida gados jaunāki iedzīvotāji.

Savukārt atbalsts citām iespējamām izmaiņām nodokļu politikā ir būtiski zemāks, tostarp, 6% respondentu pauduši atbalstu sociālā nodokļa samazināšanai, 4% – atvieglojumu palielināšanai par apgādājamajiem, bet 3% iestājas par citu atvieglojumu palielināšanu.

“Valdības plānotā Latvijas nodokļu sistēmas reforma skars ikvienu Latvijas iedzīvotāju, tāpēc vēlējāmies noskaidrot – ko cilvēki visvairāk sagaida un vēlas izmainīt nodokļu jomā. No atbildēm redzams, ka iedzīvotāju atbildes kopumā vērstas uz sociālās nevienlīdzības mazināšanu, kas ir viens no šīs reformas mērķiem. Vienlaikus arī liels izaicinājums, kas skar ekonomikas veicināšanu, nodokļu iekasēšanas efektivitāti un ēnu ekonomikas mazināšanu. Pozitīvi ir tas, ka virkne jau sen apspriestu, bet nerisinātu jautājumu nodokļu jomā, tagad tiek apskatīti plašākā kontekstā, tiek piedāvāti konkrēti risinājumi, lai paaugstinātu Latvijas ekonomikas konkurētspēju un mazinātu nevienlīdzību,” teica Jansons.

Viņš norādīja, ka kopumā paredzētās reformas nodokļu sistēmā mājsaimniecību maciņos iezīmēsies ar pluss zīmi – ieguvumi skars gan mazāk atalgotas, gan arī turīgākas mājsaimniecības. Tostarp plānota minimālās algas celšana no 380 līdz 430 eiro, atvieglojumu par apgādībā esošām personām palielināšana no 175 līdz 250 eiro, kā arī plānots būtiski celt diferencētā neapliekamā minimuma maksimālo apmēru – no 130 līdz 250 eiro nākamgad. Arī IIN likmei plānotas izmaiņas, samazinot to no 23% līdz 20%.

“Mazākas izmaiņas fiziski piedzīvos iedzīvotāji ar diviem un vairāk apgādājamiem, kuriem ir samērā zemi ienākumi. Piemēram, strādājošais ar diviem bērniem, kurš saņem ap 450 eiro oficiālu algu, jau šobrīd IIN nemaksā, jo esošie atvieglojumi ir lielāki par nodokļa bāzi. Tas nozīmē, ka šiem iedzīvotājiem plānotās izmaiņas finansiāli maciņu nepapildinās nemaz. Līdz ar to ir svarīgi vērtēt, kā palīdzēt iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem un apgādājamiem, piemēram, pārkvalificēties līdzīgi kā darba meklētājiem,” sacīja Jansons.

Tāpat viņš norādīja, ka iedzīvotājus atšķirīgi skars 600 eiro limita noteikšana par medicīnas, izglītības un ziedojumu maksājumiem, tostarp lielai daļai iedzīvotāju, kuriem šie tēriņi ir lielāki par esošo 215 eiro limitu, tas būs liels ieguvums, bet tiem iedzīvotājiem, kuriem bijuši lieli tēriņi par zobārstniecību vai operācijām, ar šo limitu var arī nepietikt. Šobrīd šiem izdevumiem limits nav noteikts. “Vidēji gan deklarācijās iesniegtās summas par šiem bezlimita izdevumiem ir stipri zem 600 eiro, tomēr pieskaitot izglītības, medicīnas un ziedojumu summas, noteiktas limits jau tiek faktiski sasniegts,” viņš piebilda.

Jansons arī atzīmēja, ka otra būtiska izmaiņa skars uzkrājumu veidotājus, kuri iemaksas pensiju trešajā līmenī un uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā gadā veic virs 2000 eiro – turpmāk ieguldītās summas virs šī limita nebūs attiecināmas uz attaisnotajiem izdevumiem. “Lai arī lielākajai daļai šodienas uzkrājumu veicējiem šis limits ir pietiekami tāls, būtiski ir neradīt sajūtu, ka atvieglojumi par uzkrājumu veikšanu tiek limitēti vai ierobežoti. Šāds signāls samērā vāji krājošai sabiedrībai var iedragāt jau tā zemo motivāciju,” viņš uzsvēra.

Aptauja veikta 2017.gada aprīlī, sadarbībā ar “Snapshots”, aptaujājot 700 respondentu vecumā no 18 līdz 74 gadiem Rīgā, citās Latvijas pilsētās un lauku reģionos.

Saistītās tēmas: Aptaujaiedzīvotājinodokļi

youtube icon
Abonēt youtube