Šonedēļ priekšlaicīgi no apcietinājuma atbrīvots par sievas slepkavības pasūtīšanu notiesātais miljonārs un kriminālā autoritāte Igors Ivanovs. Viens no galvenajiem lieciniekiem Ojārs Grasmanis līdz pat tiesas spriedumam bija liecinieku aizsardzības programmā un tika slēpts ārpus valsts robežām. Savukārt, esot ieslodzījumā, vīrietis ar meitas Valērijas starpniecību līdz nāves bailēm iebiedējis paša radus. Portāls ritakafija.lv nolēma noskaidrot, cik droši tagad jutās Ivanova nedraugi.

 

Atskats vēsturē

Uzņēmējs Igors Ivanovs, kādreizējais “Arēnas Rīga” īpašnieks, kopā ar Vitāliju Mamedovu un Ludvigu Antonovu tika apsūdzēti uzņēmējas, Igora Ivanova laulātās draudzenes Ellas Ivanovas noslepkavošanā. Zobārstniecības klīnikas “Elladent” īpašnieci un nekustamo īpašumu uzņēmēju Ivanovu ar pieciem šāvieniem nogalināja savas mājas pagalmā Garkalnes pagasta Priedkalnē 2008. gada 7. janvāra naktī. Pāris stundu pēc slepkavības policija aptuveni septiņu kilometru attālumā mežā aizturēja iespējamo slepkavu 52 gadus veco Ludvigu Antonovu, bet pēc pāris mēnešiem arī pārējos šajā lietā iesaistītos. Ivanovs un viņa sieva bija regulāri smalko burziņu viesi. Un labprāt glancētiem žurnāliem izrādīja savu miljonāru dzīvesveidu.

Tomēr, lai arī cik daudz cilvēkam ir naudas un mantas, diezin vai viņš ir ar mieru zaudēt kaut daļu no tās, nemaz nerunājot par pusi, ko apdraudēja gaidāmā šķiršanās no sievas Ellas. Viņa tolaik sāka tikties ar producentu Ojāru Grasmani, un arī pašam Ivanovam, šķiet, bija jaunas attiecības. Gaidāmā mantas dalīšana, kas neizbēgami pavadītu šķiršanās procesu, visticamāk, arī bija galvenais Ellas Ivanovas nāves iemesls.

 

Grasmanis – es nodomāju, ka man būtu jājūtas apdraudētam

Šonedēļ notikušo Ivanova priekšlaicīgo atbrīvošanu no ieslodzījuma vietas Ojārs Grasmanis raksturo ar vienu vārdu – absurds. Sīkākos komentāros par šādu tiesas lēmumu vīrietis nevēlas iesaistīties. Savukārt, vaicāts par savu drošību, vīrietis atklāj, ka pagaidām nejūtas apdraudēts. “Jūs esat dzirdējuši, ka man varētu draudēt briesmas. Personīgi es neko tādu, vēl neesmu dzirdējis. Es nedomāju, ka man būtu jājūtas apdraudētam un jādomā pār slēpšanos vai dzīves vietas maiņu. Fakts ir nepatīkams, bet es nedomāju, ka man būtu jāsāk aizdomāties par savu drošību,” sarunā ar portālu ritakafija.lv atklāj Grasmanis. Neko vairāk par šo tēmu vīrietis apspriest nevēlas. Jāatgādina, ka viņš bija galvenais liecinieks Ivanova tiesas prāvā. Jāatgādina, ka īsi pirms notikušās slepkavības, smalkajās aprindās jau sāka runāt par koncertaģentūras direktora „Queen of Stage” Grasmaņa uzplaukušo mīlas stāstu ar Ivanovu, kad to 2008. gada 7. janvāra naktī savrupmājas pagalmā Garkalnē pārtrauca slepkavas lodes. Ivanovu laulība bija šķiršanās procesā un Grasmanis esot pamācījis mīļoto prasīt vairāk mantas. Ivanovs par atbildi „aprunājies” ar Grasmani — uzmetis lodi uz galda, piesolot, ka nākamreiz par tādiem padomiem viss „būs ļoti nopietni”. Piedevām „konkurentu” piekāva. Tas bija patiešām nopietna vīra nopietns brīdinājums, lai Grasmanis apdomātos. Grasmanis uz vairākiem gadiem nozuda no valsts un bija iekļauts liecinieku aizsardzības programma.

Meita bīda lietas?

Pēc vīrieša atbrīvošanas no cietuma sociālajā tīklā facebook.com viņa vecākā meita Valērija ievietoja fotogrāfiju, kur redzama apskaujoties ar savu tēvu un mātes slepkavības pasūtītāju vienā personā. Dzeltenās preses uzmanību piesaistīja jaunās dāmas savdabīgā somiņas izvēle. Meita uz tikšanos ar tēti bija atnākusi ar firmas „Vlieger & Vandam” somiņu, uz kuras attēlota pistoles kontūra. Šāda veida somiņas firmas mājaslapā maksā no 300 līdz 500 eiro.

Šāda silta atkalredzēšanās nav pārsteidzoša, jo jau krietni ātrāk vīrieša meitas Valērijas vārds izskanēja saistībā ar viņa interešu bīdīšanu, kamēr viņš pats bija aiz restēm. 2014.gadā pie preses vērsās vīrieša vecākā māsa Diāna, kas stāstīja par savdabīgu shēmu, kā Ivanovs ar meitas palīdzību grib viņu izdabūt ārā no vecāku īpašuma. “Vēl pirms nozieguma izdarīšanas, iespējams, gatavojoties gaidāmajai šķiršanās prāvai, Ivanovs paklusām sāka nobēdzināt īpašumus, dāvinot tos uzticības personām. Arī savai māsai Diānai viņš uzdāvināja jahtu «Valērija», kapitāla daļas SIA «Vīlandes 18» un jau pieminēto nekustamo īpašumu «Kalnrozes» – vecāku māju, kas iepriekš bija reģistrēta uz Ivanova vārda. «Mēs ar vīru gribējām savu māju, jo abiem bija tikai pa dzīvoklim Rīgā. 2008. gadā brālis piedāvāja pārvākties uz vecāku māju un mēs piekritām. Pārdevām savus dzīvokļus un pārvācāmies tur,» atceras Diāna. «Nekad nebija runas, ka šis dāvinājums kādreiz būs jādod atpakaļ. Teica – man to nevajag, ejiet un dzīvojiet! Un var jau arī saprast, jo tāda māja, kāda Baltezerā bija viņam, ar baseiniem un visu pārējo…» viņa stāsta. Diāna nojautusi, ka pārējie dāvinājumi visticamāk slēpti no sievas, tomēr par māju bijusi pārliecināta, ka tā paliks viņas un vīra īpašumā. Lietas tomēr izvērsušās citādi, kad Ivanovs apcietināts. 2012. gadā brālis Diānai zvanījis no cietuma un sacījis, ka visi dāvinājumi jāpārraksta uz viņa Krievijā mītošās meitas Valērijas vārda. To Diāna arī izdarījusi. «Visu mūžu ir noticis tā, kā viņš gribējis. Atceros – viņš ļoti labi pabeidza devīto klasi – padevās matemātika un angļu valoda. Tad viņš nolēma mācīties Liepājas Jūrskolā un neviens viņam nevarēja iebilst. Tāds viņš ir cilvēks – vienmēr viss bijis pakļauts viņa gribai. Teicu viņam, ka nevēlos māju pārrakstīt, taču vienā no pēdējām telefonsarunām viņš paziņoja, ja vēl gribot mājā dzīvot, tad neesot citas izejas. Man faktiski nebija izvēles. Turklāt es toreiz vēl viņam ticēju – galu galā viņš ir mans brālis,» atzīst Ivanova māsa Diāna Bērziņa”. Tā Bērziņas problēmas ar cietumā esošo brāli aprakstīja “Vakara Ziņas”.

 

Komentāri 0

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

youtube icon
Abonēt youtube