Prezidents arī uzsvēra, ka Latvija ir solidāra ar NATO, norādot, ka valsts piedalās starptautiskajās operācijās Afganistānā, Mali, Irākā un citur, kā arī ir gatava ieguldīt savu aizsardzības spēju stiprināšanā un darīt vairāk.

“Kad Latvija pievienojās NATO, domājām, ka esam garantējuši mūsu drošību pārskatāmā nākotnē, tomēr ir pierādījies pretējais – karš Gruzijā, Krimas aneksija Ukrainā. Krievija ir parādījusi, ka ir gatava lietot spēku savu politisko mērķu īstenošanai,” teica Vējonis.

Valsts prezidents uzsvēra, ka sabiedroto spēku ierašanās Polijā un Baltijā ir ļoti svarīgs reģiona stabilitātes garants.

Tikmēr Kanādas vēstnieks Latvijā Alēns Osērs sacīja, ka Kanāda ir lepna strādāt blakus Albānijas, Itālijas, Polijas un Spānijas spēkiem, atbalstot Latvijas spēkus. “Kanāda un Latvija strādā kopā, lai veidotu daudz drošāku pasauli,” piebilda vēstnieks.

Savukārt Polijas vēstnieces Latvijā vietniece Evelīna Brudnicka teica, ka kopš Krievijas agresijas, NATO pieredz jaunus drošības izaicinājumus un drošības pasliktināšanos pie savām robežām. Viņasprāt, NATO prioritāte vienmēr ir bijusi NATO dalībvalstu un to robežu drošība.

“Esam lepni un pagodināti, ka Polija var būt daļa no šis kaujas vienības Latvijā. Latvijas drošība ir arī mūsu drošība,” uzsvēra Brudnicka.

Jau ziņots, ka šodien Rīgā norisinās diskusija “NATO – no Varšavas līdz Briselei. Alianses nākotne un NATO pastiprinātā klātbūtne Baltijā un Polijā”, ko rīko Latvijas Ārpolitikas Institūts (LĀI), sadarbībā ar NATO, Konrāda Adenauera fondu un Polijas un Kanādas vēstniecībām.

Gaidot solidaritāti no NATO sabiedrotajiem, tā jāspēj piedāvāt arī Latvijai