ECT vētīs Latvijas rīcību, ļaujot pašvaldībām izdot savus laikrakstus.

Varētu rosināt 100 eiro piemaksu daudzbērnu ģimenēm, nemainot pabalstu apmērus.

Vējonis: Pārejai uz izglītību tikai latviešu valodā jānotiek pakāpeniski.

1. Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) ierosinājusi lietu “SIA “Bauskas Dzīve” pret Latviju” pēc reģionālā laikraksta izdevēja sūdzības par Latvijas rīcību, ļaujot pašvaldībām izdot savus laikrakstus, kuri imitē neatkarīgu presi, aģentūra LETA uzzināja zvērinātu advokātu birojā “Sorainen”, kas laikraksta izdevējam sniedz bezmaksas juridisko palīdzību. Sūdzības pamatā ir Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 10.pants, kas uzliek valstīm pienākumu neiejaukties vārda brīvības īstenošanā. Iepriekš “Bauskas Dzīve” vērsās administratīvajā tiesā pret Iecavas novada domi, prasot aizliegt pašvaldības finansētā laikraksta “Iecavas Ziņas” izdošanu un reklāmu publicēšanu, kā arī zaudējumu atlīdzību, taču tiesa atteicās ierosināt lietu. “Bauskas Dzīve” šo lēmumu pārsūdzēja Augstākajā tiesā (AT), kas nolēma, ka reģionālā laikraksta izdevējam ir tiesības tiesas ceļā prasīt reklāmu aizliegšanu un zaudējumu atlīdzību. Šajā daļā Administratīvā rajona tiesa lietu ierosināja un ir izskatījusi, spriedums tiks paziņots 2.novembrī. Tvitera lietotāji izsaka domas par notiekošo.

Par notikumu attīstību priecājas Baltijas korporatīvās pārvaldības institūta vadītājs Andris Grafs.

Tiešām labā ziņa. Ceru uz tālejošāku ietekmi, lai beidzot sakārtotu publisku personu, īpaši pašvaldību, komercdarbību LV.

— Andris Grafs 🇱🇻 🇺🇦 (@andrisgrafs) October 11, 2017

Uz pretrunām norāda vēsturnieks, bijušais politiķis Juris Celmiņš.

Nesaprotu. Partijām ir tiesības izdot avīzes, bet pašvaldībām tās grib aizliegt. Kur loģika?

— Juris Celmiņš (@jurisc3) October 11, 2017

ECT rīcība devusi cerības žurnālistam Edgaram Kupčam.

Ļ. ceru, ka iznākums te būs tāds, lai vietvaru izdevēji un pirmkārt jau kaislīgie politiķi pierautos. Malači, «Bauskas Dzīve» un «Sorainen»! pic.twitter.com/KUV44D1vz1

— Edgars Kupčs (@edgarskupcs) October 11, 2017

2. Labklājības ministrija (LM) kā vienu no variantiem ģimeņu atbalstam rosinās nākamgad nepalielināt pabalstus, bet ģimenēm ar trīs un vairāk bērniem piemaksāt 100 eiro mēnesī, aģentūrai LETA sacīja labklājības ministrs Jānis Reirs (V). Viņš norādīja, ka šis priekšlikums nodrošina, ka tiek ievēroti divi svarīgi principi, par ko panākta vienošanās, proti, netiek samazināts atbalsts jau esošajām ģimenēm, kā arī tiek atbalstītas ģimenes ar trīs un vairāk bērniem. Reirs norādīja, ka šis ir tikai viens no variantiem, taču vienošanos par pabalstu apmēriem jāpanāk divu mēnešu laikā, iespējams, vienošanos izdosies panākt pat ātrāk, piebilda ministrs. Tvitera lietotāji dalījās pārdomās par ministrijas plāniem.

Tvitera lietotāja Dina Dragune pārsteigta par ministrijai atvēlēto līdzekļu apjomu.

https://twitter.com/DinaDragune/status/918067222081409025

Uģis Lapiņš iesaka, kā lietderīgāk tērēt daudzbērnu ģimenēm atvēlētos līdzekļus.

Es ieteiktu deputātiem samazināt algas, tai vietā dodot tiesības braukt sabiedriskajā transportā bez maksas . . .

— Uģis Lapiņš 🇱🇻🤝🇱🇻 (@Ugislapins) October 11, 2017

Portāla “Draugiem.lv” radošais direktors Guntars Meluškāns jau paspēja sapriecāties par piemaksu.

Es: Klausies, tas plānotais pabalsts uz mūsu 5 bērniem izskatās seksīgi.
Sieva: Nepriecājies, nogriezīs.
Reiris: Jau griežu.

— Guntars Meluškāns (@GMeluskans) October 11, 2017

3. Pārejai uz izglītību tikai latviešu valodā jānotiek pakāpeniski, pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS) sacīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Komentējot izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska (V) ieceri pēc trim gadiem vidusskolās visus vispārizglītojošos priekšmetus mācīt tikai latviešu valodā, Valsts prezidents norādīja, ka vispirms jābūt visiem priekšnoteikumiem – gan pedagogiem, kuri būtu gatavi mācīt latviešu valodā, gan arī latviešu valodai sākotnēji jābūt ieviestai bērnudārzos. “Latvijā ir tikai un vienīgi viena valsts valoda – latviešu valoda, un, ja ministrija pakāpeniski piedāvā pāriet uz latviešu valodu, tas ir solis, kā nodrošināt to, lai valstī būtu tikai un vienīgi latviešu valoda, kas ikdienā tiktu lietota saziņā starp Latvijas iedzīvotājiem,” teica Vējonis. Daudzi tvitera lietotāji uzskata, ka ar pārēju uz izglītību valsts valodā nevajadzētu pārlieki vilcināties.

Vējoņa teikto vēlas precizēt tvitera lietotājs “Tambovas vilks”.

https://twitter.com/ainaronkuls/status/918078345748860928

Par prezidenta teikto ironizē “ABOLBVaiva”.

Skaidrs, ka vajag pakāpeniski, nevis šitā sasteigt – jau pēc 1/4 gadsimta sākt runāt par izglītību valsts valodā! Trakums!

— ABOLVaiva (@ABOLVaiva) October 11, 2017

Neizpratnē ir tvitera komentētājs ar segvārdu “Tas bija vakar”.

https://twitter.com/tas_bija_vakar/status/918080376505069573