Bijusī partijas “Vienotība” līdere, līdzšinējā Saeimas frakcijas vadītāja Solvita Āboltiņa savu izslēgšanu no partijas saista ne tikai ar personības faktoru, bet arī ar to, ka cīņā par ekonomikas ministra amata pretendentiem savas intereses, iespējams, ir bīdījuši partijas sponsori.

Intervijā laikrakstam “Diena” Āboltiņa skaidroja, ka tajā valdes daļā, kas balsoja par viņas izslēgšanu, ir dziļa pārliecība – kamēr Āboltiņa asociēsies ar partiju, vēlētāju uzticība partijai netiks atjaunota.

Savukārt kā otrs faktors tika minēts jautājums par ekonomikas ministra amata virzīšanu. “Šī valde jau bija apliecinājusi, ka nerespektē pat partijas vadītāju. Valdes sēdē pirms neilga laika Arvils Ašeradens informēja, ka atgriezīsies Saeimā vadīt frakciju un ka ir vienojies ar premjeru, ka tas notiks pēc budžeta pieņemšanas. To uzzinot, valde vispirms negribēja viņam to ļaut, tad nobalsoja, ka tas jādara tūlītēji, nevis pēc budžeta. Līdz ar to partijas vadītājs tika nostādīts visai muļķīgā situācijā, jo viņam kā komandā strādājošam ministram ir bijusi korekta vienošanās ar premjeru,” intervijā laikrakstam stāstīja politiķe.

Viņasprāt šis aspekts arī veicinājis visu tālāko attīstības gaitu un jezgu ap ekonomikas ministra amata kandidātiem, līdz ar to veicinājis, ka daži cilvēki sākuši bīdīt savas intereses. “Starp tiem ir partijas ģenerālsekretārs Artis Kampars, kuram, pieļauju, ir intereses par to, lai būtu iespēja kaut kādā veidā piekļūt tuvāk Ekonomikas ministrijas resursiem,” piebilda Āboltiņa.

Viņa pastāstīja, ka Rīgas domes “Vienotības” frakcijas vadītāju un līderi Vilni Ķirsi virzījis Kampars un viņas uztverē Ķirsis izdarīja labu darbu, nostartējot Rīgas vēlēšanās, iegūstot Rīgas vēlētāju uzticību. “Partijas nodaļās jau bija neizpratne, kāpēc vairums kampaņā pieejamo līdzekļu tiek atvēlēti tieši vienam cilvēkam, nu būtu visai dīvaini, ja pēc ievēlēšanas viņš drīz vien no darba pašvaldībā ietu projām uz kādu citu vakanci. Bet izskanēja arī citu pretendentu uz ministra amatu uzvārdi un manā uztverē tas ir ļoti labi, ka partija spēj nosaukt vairākus, ko apspriest publiskajā telpā. Būtu vēl labāk, ja partija spētu noorganizēt, lai šiem cilvēkiem ir iespēja publiski pateikt, ko viņi redz šajā ministra amatā darāmu – es uzskatu, ka nominācija partijā uz ministra amatu jau pati par sevi ir atzinība. Un man nav pieņemams, ka kādu noraida, pat neuzklausot piedāvājumu, nevērtējot kompetenci, pieredzi – vien aizdomās, ka persona ir no “nepareizajiem” vai kādam vienkārši nepatīk,” stāstīja Āboltiņa.

Līdz ar to viņa pieļāva, ka ministru amata pretendentu atlasē ir saskatāma kādu partijas sponsoru intereses. “Tie gan ir tikai mani pieņēmumi, kas balstās vērojumos par to, kas notiek. Pieļauju, ka ir kādi sponsori, kuriem ir konkrētas intereses. Ar sponsoriem sarunājas Kampars. Citādi neizprotams, kāpēc tik stūrgalvīgi – pretēji “Vienotībā” ierastajai praksei visu izdiskutēt, uzklausot un respektējot visu viedokļus, – nu tiek noraidīti daži kandidāti, tos pat nevērtējot,” stāstīja Āboltiņa.

Tāpat Āboltiņa intervijā laikrakstam atbildot uz jautājumu, vai ir bijuši gadījumi kad Kampara spiediena rezultātā bija nepieciešams atbalstīt kādu iniciatīvu sponsoru interesēs, atzina, ka savulaik ir bijušas dažas iniciatīvas, par kurām nācies partijai ļoti iestāties, skaidri zinot, ka ka tas ir kāda no partijas sponsoru interesēs.

“Personu ar invaliditāti organizācija par vienu šādu iniciatīvu, kas nāca caur Ekonomikas ministriju, bija ļoti sašutusi, jo tas bija saistīts ar viņu pārvietošanās iespējām,” atcerējās Āboltiņa.

Jau ziņots, ka 6.novembrī Āboltiņu partijas valde nolēma izslēgt no šī politiskā spēka par komentāriem un rīcību laikā, kad partija sprieda par iespēju mainīt ekonomikas ministru.

“Vienotības” priekšsēdētājs Arvils Ašeradens toreiz pēc valdes sēdes žurnālistiem sacīja, ka ekonomikas virzīšanas process ticis diskreditēts ar iekšējiem procesiem. Āboltiņa rīkojusies pretēji valdes lēmumam par jauna ministra virzīšanu un situācijas komentēšanu. Ašeradens norādīja, ka Āboltiņa ignorējusi valdes lēmumu un publiski komentējusi kandidātus. Tāpat viņa esot aicinājusi vairākus cilvēkus pieteikties par kandidātiem, kā arī pretnostatījusi frakcijas darbu pret valdes darbu.

Āboltiņa vadīja “Vienotību” kopš 2011.gada līdz 2016.gadā par partijas priekšsēdētāju tika ievēlēts Andris Piebalgs. Toreiz Āboltiņa uz šo amatu nekandidēja. Iepriekš, kad “Vienotība” bija politisko partiju apvienība, Āboltiņa bija tās līdzpriekšsēdētāja, bet no 2008. līdz 2010.gadam – partijas “Jaunais laiks” valdes priekšsēdētāja.

Āboltiņas vadībā “Vienotība” ir guvusi atzīstamus panākumus Saeimas vēlēšanās, iegūstot tiesības trīs reizes valdību veidot Valdim Dombrovskim un vēl divas – Laimdotai Straujumai, tomēr pēdējā laikā partija ir piedzīvojusi dramatisku reitinga kritumu, tam pietuvojoties 5% robežai.

Saistītās tēmas: Solvita Āboltiņa

Komentāri 0

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

youtube icon
Abonēt youtube