Ķemeru Nacionālajā parkā, Salacgrīvas novada Kuivižos un Teiču dabas rezervātā šodien notiks starptautiskajai mitrāju dienai veltīti pārgājieni, aģentūra LETA uzzināja DAP. Starptautiskā mitrāju diena tiek atzīmēta kopš Ramsāres jeb Mitrāju konvencijas parakstīšanas 1971.gadā. Konvencija ir vienīgais starptautiskais vides aizsardzības līgums, kas veltīts kādai noteiktai ekosistēmai, un tās mērķis ir nodrošināt mitrāju aizsardzību un apdomīgu izmantošanu. Latvija šai konvencijai pievienojās 1995.gadā.

Ķemeru Nacionālajā parkā plkst.10.30 notiks pārgājiens, kurā varēs iepazīt Ķemeru apkārtnes mitrāju pasauli kā neatņemamu Jūrmalas pilsētas sastāvdaļu.

Salacgrīvas novada Kuivižos svētdien notiks pārgājiens “Caur dumbrāju uz “čōrkim””, jeb piejūras niedrainajām lagūnām, kā tās dēvē vietējie. Tāpat pasākuma laikā DAP izglītības centrs “Ziemeļvidzeme” aicinās uz sarunu par mitrāju nozīmi dabas procesu regulēšanā un kolāžu veidošanu.

“Pastaiga vedīs caur dumbrāju, ļaujot mums kopīgi izprast, kāpēc tas tā tiek dēvēts. Turpinājumā dosimies uz pludmali un vērosim niedrāju, lai rastu atbildi uz jautājumu, kas ir “čōrkas”. Kad būsim tās atraduši, tad pētīsim, liekot lietā dažādus instrumentus – lupas, termometrus, augsnes parauga caurules,” pasākumu aprakstīja izglītības centra “Ziemeļvidzeme” vadītāja Inta Soma.

Tāpat pārgājiens 4.februārī plānots arī Teiču dabas rezervātā, kas ir viens no lielākajiem sūnu purviem Baltijā. Ikdienā šī dabas rezervāta teritoriju ar DAP speciālistu atļauju var apmeklēt vienīgi laika periodā no 1.jūnija līdz 31.oktobrim.

“Pārgājiens Teiču purvā būs unikāla iespēja neskartās dabas baudītājiem izstaigāt Sildu taku ziemā, uzzināt par mitrājos dzīvojošo sugu daudzveidību un to lomu kopējās ekosistēmas saglabāšanā, kā arī baudīt klusumu un ļauties sajūtām vienā no Latvijas dabas bagātību krātuvēm,” pauda dabas izglītības centra “Rāzna” vadītāja Regīna Indriķe.

Savukārt Latgalē mitrāju tematikai veltītas aktivitātes norisināsies gandrīz visu februāri. To mērķis ir iepazīstināt sabiedrību ar reģionā esošajiem starptautiski nozīmīgajiem mitrājiem, to aizsardzību un apsaimniekošanu.

Latvijā ir sešas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas un to kompleksi, kas novērtēti kā starptautiski nozīmīgas mitrāju teritorijas jeb Ramsāres vietas: Engures ezers, Teiču un Pelečāres purvi, Kaņiera ezers, Ziemeļu purvi, Lubāna mitrāju komplekss un Papes mitrāju komplekss. Pēc DAP aprēķiniem, nozīmīgākās mitrāju platības Latvijā veido vairāk nekā 12 400 upes un 2256 ezeri, kas ir lielāki par vienu hektāru, kopā ar mākslīgajām ūdenskrātuvēm aizņemot ap 3,7% no Latvijas teritorijas. Nosacīti neskarti purvi aizņem 4,9%, bet kūdras purvi aizņem 10,4% no valsts teritorijas.