Siltumapgādes uzņēmumi un zemnieki no dabasgāzes sadales sistēmas operatora AS “Gaso” gaida skaidrību par jaunajā tarifu projektā paredzētājām iespējām samazināt pieslēguma jaudu sezonāliem lietotājiem, aģentūrai LETA pastāstīja Latvijas siltumuzņēmumu asociācijas un biedrības “Zemnieku saeima” pārstāvji.

Siltumuzņēmumu asociācijas valdes priekšsēdētājs Valdis Vītoliņš teica, ka patlaban siltumapgādes uzņēmumiem neesot līdz galam skaidras vairākas lietas attiecībā uz “Gaso” jauno tarifu projektu.

Piemēram, nav zināms, kādu ietekmi uz tarifu atstās “Gaso” paredzētā pieslēguma maksas ieviešana. “Lai gan pieslēguma maksas ieviešanu atbalstām, tomēr nav skaidrs, kāda būs ietekme uz tarifu, cik liels būs maksas pieaugums, kā tiks noteikta pieslēguma maksa,” skaidroja Vītoliņš.

Taču siltumapgādes uzņēmumiem kā sezonālā biznesa pārstāvjiem būtiskākais jautājums patlaban ir par pieslēguma jaudu maiņu.

“Mums kā sezonāliem uzņēmumiem ir svarīgi saprast nosacījumus pieslēguma jaudas mazināšanai vai maiņai. Šobrīd vēl nezinām, vai un cik maksās jaudas mazināšana, atslēgšana un pēc tam atkal jaudu atjaunošana. Mums ir būtiski, lai jaudas maiņa būtu pēc iespējas vienkāršāka,” norādīja Vītoliņš.

Biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš aģentūrai LETA apstiprināja, ka “Zemnieku saimniecībai” nākamnedēļ paredzēta tikšanās ar “Gaso”, lai pārrunātu jauno dabasgāzes sadales pakalpojuma tarifu izmaiņas.

“Mums ir vajadzīga diskusija ar “Gaso” par šo jautājumu. Atkal sastopamies ar sezonālo gāzes pieslēgumu problēmu un, ņemot vērā iepriekšējo pieredzi ar obligātās iepirkuma komponentes (OIK) problēmām, mēs jau savlaicīgi vēlamies tikties, izdiskutēt šo jautājumu, meklēt kompromisu un risinājumus sezonālo gāzes pieslēgumu problēmai,” teica Lazdiņš.

Viņš pagaidām nevarēja pateikt, kādi būs “Zemnieku saeimas” priekšlikumi attiecībā uz sezonālajiem gāzes pieslēgumiem lauksaimniecībā. Priekšlikumi, visticamāk, taps nākamās nedēļas beigās pēc “Gaso” pārstāvju piedāvājuma uzklausīšanas. “Šobrīd mums vēl nav pašiem priekšlikumi, par cik mēs nezinām iespējas. Mums ir nepieciešama šī tikšanās, lai definētu savu vēlmi un savu redzējumu, bet “Gaso” tikšanās laikā varētu apsvērt iespējas, kā viņi to var īstenot,” pauda Lazdiņš.

“Zemnieku saeimas” valdes priekšsēdētājs pagaidām nevarēja pateikt, kuru nozaru zemnieku saimniecības jauno dabasgāzes sadales pakalpojumu tarifu izmaiņas ietekmēs visvairāk un kāda būs kopējā izmaiņu ietekme uz lauksaimniecības sektoru, jo aprēķini vēl veikti. “Lauksaimniecībā arī dažos sektoros gāzes patēriņš ir sezonāls. Ir tādi sektori, kā piemēram, putnkopība, cūkkopība, siltumnīcu kultūru audzēšana, kur sezona ir ilgāka. Situācijas ir ļoti dažādas. Mums vispirms ir jāsaprot, kā izmaiņas ietekmēs katru no grupām, un tas mēs varam šo informāciju izmantot aprēķinos un meklēt iespējamos risinājumus,” sacīja Lazdiņš.

Kā ziņots, AS “Latvijas gāze” meitasuzņēmums “Gaso” nākamnedēļ tiksies ar siltumapgādes uzņēmumu un zemnieku pārstāvjiem, lai pārrunātu jauno dabasgāzes sadales pakalpojuma tarifu izmaiņas un to plānoto ietekmi. Tikšanās paredzēta ar Latvijas siltumuzņēmumu asociācijas, biedrības “Zemnieku saeima” un arī ar citu uzņēmējus pārstāvošo organizāciju pārstāvjiem.

“Gaso” tarifu projektā ir paredzējusi tarifu struktūras izmaiņas, ieviešot fiksētu maksu par pieslēgumu atbilstoši pieslēguma atļautajai slodzei neatkarīgi no dabasgāzes patēriņa daudzuma. Vienlaikus tarifu projektā paredzēts samazināt mainīgo maksu, ko piemēro par patērēto dabasgāzes daudzumu. Tādējādi tarifu struktūra tiek tuvināta sistēmas operatora pakalpojuma nodrošināšanas izmaksu struktūrai.

“Gaso” ir vienīgais dabasgāzes sadales sistēmas operators Latvijā un turpmāk nodrošinās dabasgāzes tīklu drošību, tehniskos pakalpojumus un dabasgāzes patēriņa uzskaiti. Kompānija “Gaso” darbu sāka pērn 1. decembrī, bet 8. decembrī SPRK padome “Gaso” izsniegusi licenci dabasgāzes sadalei. Licence komersantam izsniegta uz 20 gadiem – no 2017. gada 7. decembra līdz 2037. gada 6. decembrim.

Par uzņēmuma valdes priekšsēdētāju iecelta bijusī Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane. “Gaso” valdē iecelts arī Antons Bubenovs, Joahims Hokerts, Baiba Bebre un Aleksandrs Koposovs.

“Gaso” pamatkapitāls ir 39,9 miljoni eiro, kuru veido 39,9 miljoni akciju viena eiro nominālvērtībā.

 

Ainārs Sauka, LETA

Arta Goba, LETA

Foto: LETA

Saistītās tēmas: GasoIlze Pētersone-GodmaneOIK

Komentāri 0

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Draugiem.lv pase
youtube icon
Abonēt youtube