Lai atbrīvotu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu (NMPD) no sekundārajiem izsaukumiem, jāveic virkne sagatavošanas darbu pašā veselības aprūpes sistēmā, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda Neatliekamās medicīnas asociācijas prezidente un kādreizējā dienesta vadītāja Sarmīte Villere.

Viņa norādīja, ka ideja atbrīvot NMPD no tā saucamiem sekundārajiem izsaukumiem ir apsveicama, tomēr ir jāveic virkne sagatavošanās darbu, lai tas būtu reāli paveicams, – bez stresa pacientiem un mediķiem, bez novēršamām nāvēm, Veselības inspekcijas uzliktiem administratīviem sodiem ārstniecības personām, milzīgām Atlīdzības riska fonda izmaksātām atlīdzībām un nevajadzīgām tiesvedībām.

Villere skaidroja, ka veselības aprūpes sistēmā jārada mehānismi, kas liktu visiem veselības aprūpes posmiem strādāt sazobē, godprātīgi, ar atdevi un ieinteresētību. Šobrīd tiekot radīta ilūzija, ka NMPD pašu spēkiem var būtiski samazināt sekundāro izsaukumu skaitu ar vienkāršotu pieeju, proti, “atsakot pa telefonu, nenogādājot stacionārā neatliekamai diagnostikai, alkohola reibumā uz ielas pacelto vienkārši atstājot policijai”.

Vienlaikus bijusī NMPD vadītāja vērsa uzmanību, ka neatliekamajā medicīnā strādājošam dispečeram vai dežūrārstam lēmums par izsaukuma pieņemšanu vai atteikumu nav vienkāršs, un šajā jautājumā liela nozīme ir pieredzei un zināšanām, jo klausules otrā galā ir pacients, kurš nav mediķis un savas sajūtas izklāsta, kā prot, ne vienmēr atspoguļojot patieso stāvokli.

Pēc Villeres domām, lai izvairītos no kļūdām, kas reizēm var maksāt arī dzīvību, būtu steidzami jāaktivē tie palīdzības sniedzēji, kuriem jāpārņem sekundārie izsaukumi no NMPD, taču Villere nav pārliecināta, vai Latvija gatava šādai “revolūcijai”.

Vienlaikus viņa aicināja ģimenes ārstus biežāk un drosmīgāk runāt par to, kas traucē strādāt kvalitatīvi un precīzi, lai “NMPD nebūtu jāpadara citu institūciju nepadarītais”.

Bijusī NMPD vadītāja uzsvēra, ka dienesta aprūpē bieži nonāk pacienti, kuriem tā palīdzība nav nepieciešama, jo par hroniskajiem pacientiem jārūpējas ģimenes ārstiem, bet par sociālo aprūpi – Labklājības ministrijai.

Villere uzsvēra, ka virzība uz lietu sakārtošanu iespējama tikai tad, ja visas iesaistītās institūcijas gatavas sadarboties, bet Veselības ministrija gatava koordinēt šo sadarbību.

Jau ziņots, ka pērn NMPD izpildīja 440 501 izsaukumu, un tikai 48,9% no izsaukumiem pacients tika nogādāts slimnīcā.

Pēc NMPD direktora vietnieces Māras Dīriņas paustā, kaut arī NMPD aprīkojumā un medikamentu somā nav medikamentu, šāds pieprasījums bijis, kā rezultātā daži medikamenti brigādēm patlaban pieejami. Pērn dienests izlietojis 3650 korvalola pudelītes un 4064 baldriāna pudelītes – šie medikamenti izmantoti gadījumos, kad bijis nepieciešams pacientu nomierināt.

Kā aģentūrai LETA iepriekš norādīja NMPD direktore Liene Cipule, sākot darbu dienesta vadītājas amatā, viņa plāno pievērsties vairākiem nozīmīgiem darbiem, tostarp viens no tiem būs saistīts ar sekundārajiem un nepamatotajiem izsaukumiem, kuri veido lielu daļu no kopējo izsaukumu skaita. Šo problēmu būtu jāuztver ne tikai kā “robu lāpīšanu”, ko bieži vien NMPD dara, bet tā ir saistīta arī ar līdzekļu izlietošanu tam neparedzētiem mērķiem.

“Tas ir ļoti svarīgs uzdevums – maksimāli novirzīt līdzekļus dzīvības un veselības glābšanai, bet visas neraksturīgās funkcijas mēģināt saskaņoti risināt ar citiem dienestiem un citām veselības aprūpes nozarē esošajām struktūrām,” toreiz sacīja Cipule.

 

Komentāri 0

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Draugiem.lv pase
youtube icon
Abonēt youtube