Latvijā ir pietiekami attīstīta tiesvedības kultūra, proti, jebkuram indivīdam ir iespēja iegūt tiesisku palīdzību, teikts Pārresoru koordinācijas centra sagatavotajā “Latvijas ziņojumā ANO par ilgtspējīgas attīstības mērķu ieviešanu”.

Ziņojumā skaidrots, ka cilvēki ir informēti par iespēju pārsūdzēt lēmumu augstākas instances tiesā un Eiropas Cilvēktiesību tiesā, kā arī par tiesībām iesniegt sūdzības. Kā alternatīvs mehānisms ir izveidots Tiesībsargs, kurš pilnvērtīgi pilda savas funkcijas cilvēktiesību un labas pārvaldības principa ievērošanā, risinot gan individuālus tiesību aizsardzības jautājumus, gan arī kolektīvus tiesību pārkāpumus, piemēram, pēdējā laikā pievēršot ļoti lielu vērību bērnu tiesību aizskārumam valstī.

Tāpat valsts garantē maznodrošināto personu tiesības uz tiesību aizsardzību tiesās, ārpustiesas strīdos, kā arī pārrobežu strīdos personām, kuras dzīvesvieta ir kādā citā Eiropas Savienības dalībvalstī.

Taisnīgu un savlaicīgu tiesu gaida gan iedzīvotāji, gan uzņēmumi. Lai gan Latvijā samazinās lietu izskatīšanas termiņi, vairāk nekā 58% civillietu izskatīšana pirmajā instancē tiek pabeigta sešu mēnešu laikā, bet apelācijas instancē 80% tiek pabeigta sešu mēnešu laikā.

Līdz 2018. gada beigām tiks pabeigta vērienīga tiesu darbības teritoriālā reforma, kā rezultātā samazināsies lietu izstatīšanas termiņi un civillietu un krimināllietu uzkrājumi, izlīdzināsies tiesnešu noslodze, tiks ietaupīti resursi, kā arī tiks nodrošināta tiesu prakses vienveidība, tiesnešu specializācija un nejaušība lietu sadalē, teikts ziņojumā. Tajā arī norādīts, ka arvien plašāk tiek ieviestas un attīstītas mediācijas iespējas civiltiesiskos strīdos, tai skaitā ģimenes strīdos.

Ziņojumā arī teikts, ka ēnu ekonomika un korupcija joprojām ir valsts attīstību kavējoši faktori, kas ietekmē iedzīvotāju savstarpējo uzticēšanos un uzticēšanos valstij. 2016. gadā veikta aptaujas liecina, ka 23% iedzīvotāju būtu gatavi dot kukuli amatpersonai, ja tas būtu viņu pašu vai viņu radinieku interesēs, savukārt aptuveni 35% iedzīvotāju uzskata, ka Latvijā ir pieaugusi augsta līmeņa korupcija. Valsts ieņēmumu dienests lēš, ka ēnu ekonomikas īpatsvars 2016. gadā Latvijā bija 20,3%.

Ēnu ekonomikas apkarošanas padome plāno pasākumus ēnu ekonomikas mazināšanai būvniecībā, transportā, tirdzniecībā. 2017. gadā ieviesta elektronisko darba laika uzskaite būvlaukumā, noteikti papildu nosacījumi skaidras naudas darījumiem starp fiziskām personām, uzlabota mantošanas procesā saņemtas mantas izcelsmes pārbaude. Tāpat sabiedrība tiek informēta par to, kādas sekas raisa ēnu ekonomika un izvairīšanās no nodokļu nomaksas gan individuālā līmenī, gan sabiedrības vajadzību nodrošināšanai.

Lai stiprinātu godprātību, atklātību un mazinātu korupciju valsts pārvaldē, ieviestas iekšējās kontroles sistēmas pamatprasības korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai, teikts ziņojumā.

 

Komentāri 0

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Draugiem.lv pase
youtube icon
Abonēt youtube