Latviešu tradicionālo kalendārvārdu sarakstā arī turpmāk nebūtu iekļaujami tādi vārdi kā Pāvels, Martins, Aleksa, Elīze, Keita un Andželika, aģentūrai LETA skaidroja Valsts valodas centrā (VVC).

Centrā norādīja, ka nepastāv un nekad nav pastāvējis dalījums oficiālajā un neoficiālajā kalendārvārdu sarakstā, toties ir latviešu tradicionālo kalendārvārdu saraksts un paplašinātais vārdadienu saraksts, kurā ievietoti gandrīz visi ierosinātie personvārdi.

Ir virkne kritēriju, pēc kuriem pēdējos desmit gadus vadās Kalendārvārdu ekspertu komisija, iesakot jaunus personvārdus iekļaušanai latviešu tradicionālo kalendārvārdu sarakstā. Viens no tiem ir vārda cilme – kalendārvārdu izvēlē priekšroka dodama baltu (latviskas vai lietuviskas) cilmes personvārdiem, piemēram, Daivis, Ritums, Audra un Ģedimins, kā arī latviešu kultūrā pazīstamiem senģermāņu cilmes vārdiem, piemēram, Ferdinands, Gerhards un Gothards, kuri iepriekš bijuši iekļauti latviešu kalendāros, vai citiem tradicionāliem, daudzām tautām raksturīgiem klasisko valodu (latīņu, grieķu, senebreju u. c.) vārdiem, piemēram, Dominika, Džemma un Odeta.

Vēl viens kritērijs ir vārda nozīme, ja to iespējams noteikt. Komisijā uzsvēra, ka ir jāizvairās no vārdiem ar negatīvu vai pārprotamu nozīmi, piemēram, Kails, Stīvs, Alcis. Izvēloties vārdus, tāpat vērtējama vārda labskanība jeb eifonija – daudzu dzirdei patīkams skanējums. Šis kritērijs cita starpā paredz izvairīties no grūti izrunājamiem vārdiem, piemēram, ar latviešu valodas skaņu sistēmai neraksturīgiem šņāceņu un spraudzeņu savienojumiem.

Komisijā vērtē arī vārda lietojuma stabilitāti – ir svarīgi, lai attiecīgais personvārds konkrētajā formā būtu lietots jau izsenis. Arī vārda tradicionalitātei un atbilstībai latviskajai vārddošanas tradīcijai ir nozīme.

Savukārt attiecīgā vārda nesēju skaits VVC komisijas ieskatā ir tikai papildkritērijs – optimālais vārda nesēju skaits ir vismaz 25, tomēr atsevišķos gadījumos, ja vārds pilnībā atbilst visiem kritērijiem, to var ieteikt iekļaušanai latviešu tradicionālo kalendārvārdu sarakstā arī ar mazāku nesēju skaitu.

Kalendārvārdu ekspertu komisijas ieskatā, arī turpmāk latviešu tradicionālo kalendārvārdu sarakstā nav iekļaujami personvārdi, kuriem šajā sarakstā jau ir kāds latviskajai vārddošanas tradīcijai vairāk atbilstošs analogs vai kuri uzskatāmi par kāda personvārda formas variantiem. Kā piemērus VVC minēja tādus vārdus kā Pāvels, Martins, Aleksa, Elīze, Keita un Andželika/Anželika, skaidrojot, ka latviešu tradicionālo kalendārvārdu sarakstā attiecīgi ir Pāvils, Mārtiņš, Aleksandra, Elīza, Kate/Katrīne/Katrīna un Angelika. VVC skaidroja, ka tādēļ šādos gadījumos vārda varianta nesēju skaits nevar būt ne galvenais, ne izšķirošais kritērijs.

VVC uzsvēra, ka iepriekšminēto vārdu nesējiem ir iespēja svinēt vārdadienu gan tajā dienā, kad vārds ierakstīts paplašinātajā vārdadienu sarakstā, gan 22. maijā – visu neparasto vārdu dienā. Centrā norādīja, ka paplašinātais vārdadienu saraksts tiek regulāri aktualizēts un papildināts.

Iepriekšējās Kalendārvārdu ekspertu komisijas sēdēs no latviešu tradicionālo kalendārvārdu saraksta nav svītrots neviens personvārds, kuram pašlaik Latvijā nav neviena nesēja, piemēram, Ārvalda. Šādi personvārdi arī turpmāk saglabājami latviešu tradicionālo kalendārvārdu sarakstā kā latviskajai vārddošanas tradīcijai atbilstoši un tādēļ ieteicami, norādīja VVC.

Tā kā ekspertu komisijas lēmumi nav uzskatāmi ne par administratīviem aktiem, ne par iestādes faktisko rīcību publisko tiesību jomā, tie nav ne apstrīdami, ne pārsūdzami.

VVC Kalendārvārdu ekspertu komisijas sēde paredzēta rīt, 11. aprīlī. Tajā plānots izskatīt jautājumu par jaunu personvārdu izvēli iekļaušanai latviešu tradicionālo kalendārvārdu sarakstā.

 

 

Saistītās tēmas: kalendārsvārda dienaVārds

Komentāri 0

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Draugiem.lv pase
youtube icon
Abonēt youtube