Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja jauna Konsulārās palīdzības un konsulāro pakalpojumu likuma projektu ar mērķi nodrošināt tiesisko regulējumu konsulāro funkciju veikšanai atbilstoši aktuālajām prasībām.

Jaunā likuma mērķis ir ārvalstīs nodrošināt personām konsulāro palīdzību un Latvijas iestāžu sniegto pakalpojumu pieejamību Latvijas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās.

Patlaban šo jomu regulē likums “Konsulārais reglaments”, kas ir spēkā no 1994. gada. Kopš tā laika būtiski mainījies Latvijas valstspiederīgo skaits ārvalstīs, apdraudējumu raksturs un valstspiederīgo prasības pēc valsts nodrošinātas konsulārās palīdzības un pakalpojumiem. Jaunais regulējums izstrādāts, ņemot vērā Eiropas Savienības (ES) attiecīgo direktīvu.

Paredzēts noteikt, ka jaunais likums attiecas uz Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, personām, kuras Latvijā atzītas par bezvalstniekiem, personām, kurām piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss Latvijā jeb trešās valsts valstspiederīgajiem, citas ES dalībvalsts pilsoņiem, kuru pilsonības valstij attiecīgajā ārpus ES esošajā valstī nav diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības vai goda konsulāta, kas sniedz konsulāro palīdzību.

Tāpat normatīvais akts attieksies uz Latvijas pilsoņu un nepilsoņu, bezvalstnieku, trešās valsts valstspiederīgo un ES dalībvalstu pilsoņu ģimenes locekļiem, kuri ceļo kopā ar attiecīgajām personām. Likumā lietotais termins “valstspiederīgie” tiks attiecināts uz visām augstāk minētajām grupām.

Likumā tiks noteikts par konsulāro funkciju veikšanu normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos iekasēs valsts nodevu. Par to konsulāro funkciju veikšanu, kuras nav valsts nodevas objekts, varēs iekasēt konsulāro atlīdzību. Ministru kabinets noteiks konsulārās atlīdzības objektus un apmēru, kā arī valsts nodevas un konsulārās atlīdzības samaksas kārtību, atvieglojumus un atbrīvojumus, samaksas valūtu un iekasēšanas nosacījumus.

Jaunajā likumā konsulārās funkcijas plānots iedalīt konsulārajos pakalpojumos un konsulārajā palīdzībā. Konsulārie pakalpojumi ir pakalpojumi, kuri tiek sniegti, lai ārvalstīs esošām personām nodrošinātu Latvijas iestāžu sniegto pakalpojumu pieejamību pārstāvniecībās. Likumā tiks noteikts, ka konsulārā palīdzība ir ir tieša un individuāla. Konsulārā amatpersona un goda konsuls sniedz konsulāro palīdzību, citastarp sniedz informāciju par juridisko pakalpojumu sniedzējiem ārvalstīs un pieņem lēmumus par konsulārās palīdzības saņēmēja likumisko interešu aizsardzības veidu.

Likumā paredzēts noteikt, ka konsulāro palīdzību sniedz ārkārtas situācijā, piemēram, ja persona ir aizturēta vai apcietināta ārvalstī, cietusi noziedzīgā nodarījumā, nelaimes gadījumā, kā arī, ja personai nepieciešams saņemt pagaidu ceļošanas dokumentu vai ja nepilngadīgai personai ārvalstīs tiek nodibināta ārpusģimenes aprūpe, un citos gadījumos.

Daļēji atbalstot deputātes Jūlijas Stepaņenko (S) priekšlikumu, likumā paredzēts noteikt regulējumu tādiem konsulārā palīdzība sniegšanas gadījumiem, kad nepilngadīgai personai ārvalstīs tiek nodibināta vai tiek plānots nodibināt ārpusģimenes aprūpi vai adopciju. Šādos gadījumos konsulārās amatpersonas pienākums būs sadarboties ar ārvalstu kompetentām institūcijām, pamatojoties uz Bērnu tiesību aizsardzības konvenciju, un aicināt respektēt nepilngadīgā Latvijas pilsoņa vai nepilsoņa kultūridentitātei atbilstošu ģimenisko vidi.

 

 

 

Ziņa un foto: 

 

Komentāri 0

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Draugiem.lv pase
youtube icon
Abonēt youtube