Valdībā šonedēļ atbalstītie noteikumu grozījumi, kas paredz pastiprināt uzraudzību pret krāpniecību ar obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atļaujām, ir maznozīmīgs esošā regulējuma “kosmētiskais remonts”, aģentūrai LETA pauda Latvijas atjaunojamās enerģijas federācijas (LAEF) valdes priekšsēdētājs Jānis Irbe.

Viņš skaidroja, ka sabiedrībā var rasties priekšstats, ka atjaunojamās enerģijas nozarē visi ir krāpnieki. Pēc viņa teiktā, lēmumus par kontroles veikšanu būt jābalsta uz kaut kādiem rezultātiem, kas ir analizējami.

“Piemēram, ja būtu veikta plaša pārbaude nozarē jeb audits, tad varētu runāt, ka kaut kas ir jāmaina. Šobrīd nav skaidrs, kāpēc kaut kas jāefektivizē, ja nav izvērtēta esošā efektivitāte. Tāpat nav arī informācijas, ka līdz šim Ekonomikas ministrijas (EM) kontrole kaut kur nebūtu tikusi ielaista vai tamlīdzīgi. Jaunajos noteikumu grozījumos jau gan kontroli veiks tirgotāji, nevis ministrija,” teica Irbe.

Viņš atzīmēja, ka priekšlikumus sagatavojusī EM, virzot šo noteikumu grozījumus, neesot varējusi atbildēt, kādi Latvijai ir atbalsta mehānisma sasniegtie rezultatīvie rādītāji, ko paredz Eiropas Savienības (ES) direktīva par atjaunojamo energoresursu (AER) izmantošanas veicināšanu.

Šobrīd nav spēkā esošu likumu, kas runātu par atbalstu atjaunojamās enerģētikas attīstībai. Sabiedrībā no politiķu un mediju puses tiek mākslīgi radīts dominējošs viedoklis par to, ka vietējie atjaunojamie resursi nav jāizmanto, nozares uzņēmumi ir slikti, bet visu vajag nopirkt ārzemēs.

Jānis Irbe tāpat norādīja, ka enerģētikas nozarē kaimiņvalstīs un visā pasaulē investīcijas lielā mērā tiek ieguldītas atjaunojamās enerģijas jaunās ģenerācijas jaudās. Tāpēc, ka šis ir lētākais elektroenerģijas ražošana veids un ar katru nākamo gadu enerģētika turpināsies attīstīties tieši AER virzienā.

Latvija ir ratificējusi Parīzes klimata vienošanos 2017. gada novembrī, kas jau nosaka Latvijas enerģētikas stratēģijas attīstību AER virzienā līdz šī gadsimta beigām, bet, tā vietā, lai aktīvi un konkrēti plānotu enerģētikas politiku nākamajām desmitgadēm, tiek veikts maznozīmīgs esošā regulējuma kosmētiskais remonts.

Viņš pauda, ka arī patlaban esošie noteikumi nav vērsti uz AER nozares attīstību, jo tie neparedz nekādus mehānismus, lai veicinātu nozares attīstību un efektivitāti. Tāpat nozarē ir arī bažas par banku iespējamo rīcību šajā situācijā, taču nozare cer, ka situācija netiks kāpināta, kā arī netiks pieņemti pārsteidzīgi lēmumi, kas daudziem uzņēmumiem radītu ārkārtīgi draudīgu stāvokli.

Lūgts komentēt noteikumos paredzēto prasību, ka turpmāk koģenerācijas elektrostacijām, kuras vēl nav sākušas elektroenerģijas ražošanu koģenerācijā, lēmumā par obligātā iepirkuma tiesību piešķiršanu noteiktajā termiņā koģenerācijas elektrostacijas ekspluatācijā nodotajai elektriskajai jaudai jābūt vismaz 50% no plānotās, Irbe teica, ka patlaban nemaz nav skaidrs, cik stacijām vispār vēl ir iespējams sākt darbību, jo jau no pagājušā gada beigām EM veic pārbaudi par vēl neizmantotajām 39 atļaujām.

Tehniski katra situācija ir vērtējama individuāli, taču pēc būtības nav saprotams tieši šāds 50% uzstādījums, jo, ja ministrija ziņojumos valdībai norāda, ka uzsvars tiek likts uz iespējami efektīvu lietderīgās siltumenerģijas izlietošanu, tad uzskatām, ka ieviešamā jauda ir primāri pakārtojama lietderīgās siltumenerģijas patēriņa apjomam un nav ierobežojama.

Pēc viņa domām, neviena līdzšinējā valdība neesot nemaz mēģinājusi risināt jautājumus par OIK sloga samazināšanu, piedāvājot alternatīvus risinājumus uzņēmumu brīvprātīgai iziešanai no atbalsta sistēmas.

Pagājušajā gadā tika veikts pirmais solis un precedents, atrodot risinājumu garantētās jaudas maksājuma samazināšanai, diemžēl citi risinājumi tā arī nav pat tikuši apspriesti. Latvijai kā ES dalībvalstij AER izmantošanas veicināšanas direktīvas prasības ir saistošas ar obligātiem mērķiem enerģijas galapatēriņā, nenosakot tieši, ar kādiem instrumentiem mērķis ir sasniedzams, tāpēc LAEF aicina valdību pievērsties saprātīgu un tiesisko paļāvību ievērojošu risinājumu izstrādāšanai, kas būtu vērsti uz staciju brīvprātīgu pilnīgu jeb daļēju iziešanu no obligātā iepirkuma sistēmas. LAEF ir gatavs sniegt arī savus ierosinājumus šāda veida risinājumiem.

Kā ziņots, Ministru kabinets otrdien atbalstīja EM sagatavoto priekšlikumu pastiprināt uzraudzību pret krāpniecību ar OIK atļaujām. Noteikumu mērķis ir veicināt valsts atbalsta, ko sedz visi elektroenerģijas gala patērētāji, efektīvāku izlietojumu, izmaksu prognozējamību, vienlaikus ieviešot stingrāku koģenerācijas staciju kontroles mehānismu un nosakot papildu darbības nosacījumus atbalsta saņemšanai.

Jau iepriekš vēstīts, ka, pēc publiski izskanējušās informācijas par atsevišķu koģenerācijas elektrostaciju neatbilstību Ministru kabineta noteikumu prasībām, EM, paralēli normatīvās bāzes pilnveidošanai, veic auditu sēriju, lai analizētu un vērtētu visu iesaistīto iestāžu un uzņēmēju rīcību un pieņemto lēmumu leģitimitāti.

EM veic pārbaudes atjaunojamo energoresursu koģenerācijas elektrostacijās, kas sākušas darbību ar pazeminātu jaudu, tostarp stacijās, kas vēl nav noslēgušas līgumu par OIK. Līdz marta sākumam EM atcēla atļaujas pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros kopumā 21 koģenerācijas elektrostacijai. Tādējādi, pēc ministrijas aplēsēm, novērsts iespējamais OIK kopējais izmaksu pieaugums turpmākajos desmit gados par aptuveni 334,8 miljoniem eiro.

 

 

Ziņa un foto: LETA

Komentāri 0

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Draugiem.lv pase
youtube icon
Abonēt youtube