Kalnciema kvartāla īpašnieki ar vairākām sabiedriskām organizācijām un apkaimes iedzīvotājiem nolēmuši dibināt Āgenskalna tirgus atbalsta biedrību, aģentūru LETA informēja Kalnciema kvartāla pārstāve Una Meiberga.

Biedrības galvenais uzdevums būs sabiedrības interešu nodrošināšana un iesaiste tirgus rekonstrukcijas laikā, kā arī apkaimē kopumā. Kalnciema kvartāla īpašnieki uzskata, ka šāda mēroga pilsētvides projektu iespējams attīstīt vienīgi kā sadarbību starp privātu uzņēmēju, pilsētu un sabiedrību.

Kalnciema kvartāla īpašnieku rīkotajā neformālā sanāksmē ceturtdien piedalījās pārstāvji no Rīgas apkaimju alianses, Pārdaugavas radošā centra, organizācijas “Pilsēta cilvēkiem”, Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas, biedrības “Free Riga”, kā arī apkaimes iedzīvotāji, mākslinieki, arhitekti un divas ilggadējas Āgenskalna puķu tirgotājas.

Tikšanās laikā klātesošie pauda atbalstu Kalnciema kvartālam kā potenciālajam tirgus attīstītājam, kura plāni sakrīt ar sabiedrības interesēm par multifunkcionāla iekļaujoša apkaimes centra izveidi, saglabājot Āgenskalna tirgus funkciju un primāri paredzot vietējo zemnieku pārtikas tirdzniecību. Sabiedrības ieinteresētību un atbalstu apliecina arī nedēļas laikā interneta vidē izplatītās un aizpildītās aptaujas anketas, ar kurām Kalnciema kvartāls aicināja cilvēkus paust savu redzējumu un komentārus par potenciālo Āgenskalna tirgus nākotni.

Atbilstoši aptaujas rezultātiem, 97,8% respondentu starp svarīgākajiem pakalpojumiem, kurus vēlētos saņemt Āgenskalna tirgū, minēja iespēju iegādāties Latvijā audzētu un ražotu produkciju, 66% aptaujāto vēlētos saņemt dažādu amatnieku pakalpojumus, bet 64,9% vēlētos nobaudīt siltu maltīti uz vietas.

Vienlaikus kā galvenos pašreizējos Āgenskalna tirgus teritorijas trūkumus aptaujātie minēja nedrošu vidi, spēļu zāļu tuvumu, netālu esošos lielveikalus, drošības trūkumu, nesakoptu vidi u.c. Respondenti uzsvēra, ka, attīstot tirgu un tā apkaimi, Āgenskalna tirgum ir jāsaglabā tirdzniecības funkcija, papildus tam piešķirot sociālo funkciju, tirgus apkaimi pielāgojot dažādu kultūras un izklaides pasākumu rīkošanai.

Savukārt, atbildot uz jautājumu, vai apkaimes iedzīvotājiem būtu vēlme, lai Āgenskalna tirgu un tā pieguļošo teritoriju veidotu Kalnciema kvartāla komanda, 55,3% aptaujāto sniedza apstiprinošu atbildi, bet 35,9% respondentu izvēlējās sniegt atbildi “Iespējams”.

Aptaujā kopumā piedalījās aptuveni 1500 respondentu vecumā no 25 līdz 40 gadiem.

Apspriedes laikā tika identificēti arī riski un izvērtēti lielākie šķēršļi, no kuriem par galveno tika atzīta iespējamība, ka Rīgas domes rīkotajā izsolē var uzvarēt augstākās cenas piedāvājums, nevis labākais un sabiedrības interesēm atbilstošākais projekts.

Kalnciema kvartāls patlaban gatavo pieteikumu Rīgas domes Īpašuma departamenta izsludinātajai izsolei par Āgenskalna tirgus ēkas un pieguļošās teritorijas nomas tiesībām, kas norisināsies šā gada 18.maijā.

Kā ziņots, Kalnciema kvartāla īpašnieki – brāļi Kārlis un Mārtiņš Dambergi – plāno piedalīties Āgenskalna tirgus nomas tiesību izsolē.

Meiberga iepriekš aģentūrai LETA norādīja, ka piedalīties izsolē Kalnciema kvartāla pārstāvjus motivē līdzšinējā pieredze sadarbībā ar zemniekiem dažādu tirdziņu organizēšanā un dažādu pasākumu rīkošanā. Āgenskalna tirgus noma dotu iespēju šo pieredzi izmantot jaunu iespēju radīšanā.

Pēc Meibergas teiktā, projektam Āgenskalna tirgus attīstībai varētu tikt piesaistīti investoru līdzekļi.

Vienlaikus viņa atzina, ka patlaban nav iespējams prognozēt izredzes izsolē iegūt nomas tiesības.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka šā gada janvārī sliktā tehniskā stāvokļa dēļ tika slēgts Āgenskalna tirgus. Tā apsaimniekotājs vairākus gadus bija “Rīgas centrāltirgus”, taču kopš februāra to savā pārziņā atkārtoti pārņēma Rīgas domes Īpašuma departaments, kas plāno rīkot jaunu nomas tiesību izsoli uz 30 gadiem.

Departamenta izstrādātais lēmums par Āgenskalna tirgus nomas tiesību izsoles rīkošanu paredz, ka jaunajam investoram tirgus pilnībā būs jāatjauno trīs gadu un sešu mēnešu laikā.

Āgenskalna tirgus paviljona projektu izstrādāja Rīga galvenais arhitekts Reinholds Šmēlings. Paviljona celtniecības darbi tika sākti 1911. gadā, bet pabeigti 1925. gadā. Tirgus paviljona platība ir gandrīz 4160 kvadrātmetri, bet pieguļošā teritorija aizņem 8433 kvadrātmetrus.

 

 

Ziņa un foto: 

Saistītās tēmas: Āgenskalna Tirguskalnciema kvartālsTirgus

Komentāri 0

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Draugiem.lv pase
youtube icon
Abonēt youtube