Saistībā ar publiskajā telpā esošo informāciju par krāpniecību ar obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atļaujām uzņēmēji aicina Ekonomikas ministriju (EM) un citus politikas veidotājus ar saviem lēmumiem un izteikumiem neradīt maldinošu priekšstatu par atjaunojamo energoresursu nozari un tās pārstāvjiem, piektdien notiekošajā diskusijā par atjaunojamās enerģijas nozares lomu Latvijas reģionu nākotnē teica vairāki uzņēmēji.

Cita starpā no uzņēmējiem izskanēja arī aicinājums neveicināt Latvijas tautsaimniecībai svarīgu nozaru pretnostatīšanu, piemēram, rūpniecību pretnostatot lauksaimniecībai.

Latvijas atjaunojamās enerģijas federācijas (LAEF) valdes priekšsēdētājs Jānis Irbe sacīja, ka atjaunojamo energoresursu nozare patlaban tiek nošķirta ļoti nost no citām tautsaimniecības nozarēm, lai gan ir skaidrs, ka atjaunojamo energoresursu nozare ir ļoti cieši ar citām saistīta un saistāma, nevis nošķirta un nošķirama nozare.

SIA “Latgales dārzeņu loģistika” un SIA “Jumis Geo” valdes loceklis Edgars Romanovskis norādīja, ka pēc tam, kad publiskajā telpā parādījās informācija saistībā ar iespējamo OIK atļauju krāpniecību, patlaban reģionos ir cilvēki, kuri vairs negrib viens ar otru sarunāties. Pēc viņa domām, tas ir skaidrojams ar to, ka medijos nonākusī informāciju bijusi vienpusīga, proti, tāda, kas rada iespaidu, ka tie, kas ražo enerģiju koģenerācijas stacijās, ir krāpnieki.

Attiecībā uz krāpniecību Irbe atzīmēja, ka nav saprotami politikas veidotāju izteikumi par atjaunojamo energoresursu nozares uzņēmēju krāpniecību, ņemot vērā, ka patlaban vēl nav veikts nozares audits. Piemēram, LAEF pārstāv 310 atjaunojamo energoresursu uzņēmumus, kuru pārstāvji patlaban vēršas federācijā, izsakot vēlmi par iziešanu no OIK. Taču uzņēmējiem ir bažas par iespēju turpināt darbību, vienlaikus spējot nomaksāt kredītus, kas ņemti iepriekš staciju izveidei. Vēlme iziet no OIK ir skaidrojama ar ļoti negatīvo reputāciju atjaunojamo energoresursu nozarei.

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes ģenerāldirektors Guntis Vilnītis arī aicināja nemusināt sabiedrību, proti, lai nav tā, ka kādā mazā apdzīvotā vietā esošas koģenerācijas stacijas īpašniekam vai darbiniekam nav bail par ieiešanu vietējā veikalā.

Saskaņā ar LAEF informāciju atjaunojamo energoresursu nozare gadā nodokļos valstī samaksā ap 150 miljoniem eiro, nozare nodarbina apmēram 20 000 cilvēku Latvijā.

Jau ziņots, ka valdošās koalīcijas partijas atbalstīja ieceri par augsta līmeņa darba grupu, kurai līdz 1.augustam būtu jāizstrādā rīcības plāns OIK atcelšanai.

Tāpat Ministru kabinets otrdien atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavoto priekšlikumu pastiprināt uzraudzību pret krāpniecību ar OIK atļaujām. Noteikumu mērķis ir veicināt valsts atbalsta, ko sedz visi elektroenerģijas gala patērētāji, efektīvāku izlietojumu, izmaksu prognozējamību, vienlaikus ieviešot stingrāku koģenerācijas staciju kontroles mehānismu un nosakot papildu darbības nosacījumus atbalsta saņemšanai.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka, pēc publiski izskanējušās informācijas par atsevišķu koģenerācijas elektrostaciju neatbilstību Ministru kabineta noteikumu prasībām, EM, paralēli normatīvās bāzes pilnveidošanai, veic auditu sēriju, lai analizētu un vērtētu visu iesaistīto iestāžu un uzņēmēju rīcību un pieņemto lēmumu leģitimitāti.

EM veic pārbaudes atjaunojamo energoresursu koģenerācijas elektrostacijās, kas sākušas darbību ar pazeminātu jaudu, tostarp stacijās, kas vēl nav noslēgušas līgumu par OIK. Līdz marta sākumam EM atcēla atļaujas pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros kopumā 21 koģenerācijas elektrostacijai. Tādējādi, pēc ministrijas aplēsēm, novērsts iespējamais OIK kopējais izmaksu pieaugums turpmākajos desmit gados par aptuveni 334,8 miljoniem eiro.

Saistītās tēmas: Ekonomikas ministrijaOIK

Komentāri 0

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Draugiem.lv pase
youtube icon
Abonēt youtube