Saeimas deputāti, kuri pārstāv visus parlamentā ievēlētos politiskos spēkus, ir iesnieguši likuma labojumus, lai noteiktu, ka valsts atzīst Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) darbības nepārtrauktību Latvijā un ka LELB ir vienīgā tiesību pārmantotāja luteriskajai baznīcai, kas darbojās Latvijā līdz 1940. gadam.

Attiecīgos grozījumus likumā iesnieguši deputāti Ringolds Balodis, Hosams Abu Meri (V), Nellija Kleinberga (LRA), Gaidis Bērziņš (VL-TB/LNNK), Augusts Brigmanis (ZZS), Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK), Gunārs Kūtris (NSL) un Jūlija Stepaņenko (S). Vēlāk Abu Meri paziņoja, ka atsauks savu parakstu grozījumiem LELB likumā. Tomēr minētais likuma grozījumu priekšlikums tvitera lietotāju vidū radīja diskusijas par likuma grozījumu patiesajiem mērķiem. 

 

Latvijas Radio žurnālists Aidis Tomsons vēlas noskaidrot, vai situācija ar LELB ir tik sarežģīta, ka LELB būtu ar likumu jānosaka kā vienīgie īstie luterāņi.

 

Šādu formulējumu kā dīvainu vērtē zvērināts advokāts Ilmārs Punka.

 

Saeimas deputāts Hosams Abu Meri uzskata, ka likuma grozījumi ir ne tikai tehniski, bet ar tiem plānots risināt baznīcas iekšējās problēmas.

 

Tikmēr luterāņu mācītāja ar tviterkonta nosaukumu JanaJG uzskata, ka likuma grozījumi nav tehniski.

 

Savukārt partijas “Kustība “Par!”” valdes locekle Ilze Viņķele deputātu iniciatīvu saista ar “vēlēšanu trakumu”

 

Tvitera lietotājs “Bij.trimdinieks” kā absurdu vērtē situāciju, ka LELB un Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas ārpus Latvijas (LELBĀL) tomēr nav apvienojušās. 

 

Tomēr arhibīskaps Jānis Vanags, atbildot Hosamam Abu Meri, apgalvo, ka LELB nav iekšēju domstarpību.

 

Tvitera lietotājs Tālis Jēkabsons uzskata, ka Latvijā nav divas luterāņu baznīcas, bet gan viena – LELBĀL.

 

Savukārt Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Rinalds Gulbis vaicā par to, kura no LELB ir “jaunmodīgā” baznīca.

 

 

LETA

Komentāri 0

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Draugiem.lv pase
youtube icon
Abonēt youtube