Pedagogu minimālo atalgojumu septembrī varētu pacelt līdz 710 eiro, taču turpmākā pedagogu atalgojuma paaugstināšanas grafika izpilde radot bažas, aģentūrai LETA pastāstīja izglītības un zinātnes ministrs Kāris Šadurskis (V).

Šadurskis pauda, ka 2018. gadā ir reāli pedagogu minimālo atalgojumu palielināt no 680 līdz 710 eiro par likmi, pedagogu atalgojuma grafikā noteiktais atalgojuma pieaugums turpmākajos gados ir ievērojams, un tā īstenošanai pusēm būtu jāpilda savas apņemšanās.

No vienas puses pašvaldības kārto savu skolu tīklu, ietaupot līdzekļus, bet no otras — valsts dod adekvātu līdzfinansējumu no valsts budžeta.

Politiķis uzsvēra, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) meklēs veidus, kā papildus atbalstīt pašvaldības, kuras ir veikušas reālu skolu tīkla optimizāciju. Šadurska ieskatā, tādējādi radīsies “vilkme citās pašvaldībās” veikt nevis formālus, bet reālus skolu tīkla sakārtošanas darbus.

Iespējams, atbalsta mehānismi varētu tikt iestrādāti tā dēvētajā direktoru fondā, kas ļautu papildu līdzekļiem nonākt izglītības iestādē.

Kā ziņots, daļai pašvaldību tikai formāli sakārtojot skolu tīklu, nākamgad varētu trūkt līdzekļu plānotajam algu palielinājumam visiem pedagogiem, izriet no Šadurska sacītā Latvijas Pašvaldību savienības domes sēdē.

Ministrs atgādināja, ka, valdībā skatot pedagogu atalgojuma pieauguma grafiku, tika panākta vienošanās, ka, skolu tīkla kārtošanas rezultātā ietaupītie līdzekļi tiks virzīti pedagogu atalgojuma celšanai, valstij pretim liekot adekvātu līdzfinansējuma daļu.

“Skatoties uz pašvaldību lēmumiem par skolu tīkla sakārtošanu šogad, redzams, ka reorganizējamo skolu skaits ir pietiekami liels, taču, ja skatās uz situāciju pašvaldībās, tad tās ir ļoti dažādas. Ir situācija, kur vairākās izglītības iestādēs mācību procesa vieta nemainās – skolas tikai juridiski tiek apvienotas zem viena jumta. Rezultātā nav nekāda ietaupījuma,” stāstīja politiķis.

Šadurskis pauda, ka “ļoti provizoriskie” aprēķini par reālo finanšu ietaupījumu patlaban liecinot, ka ietaupījums ir apmēram 1,5 miljoni eiro gadā. Taču, kā izriet no ministra teiktā, tas esot par maz, lai varētu palielināt pedagogu atalgojumu.

Ja valsts no savas puses arī liek pretim 1,5 miljonus eiro, tad ir saprotams, ka ar trim miljoniem nevar realizēt pedagogu atalgojuma pieauguma grafiku.

Viņš informēja, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) patlaban skata iespējas, kā papildu dotāciju varētu iedot tām pašvaldībām, kurās skolu tīkla sakārtošana notiek pēc būtības, ar reālu finanšu ietaupījumu.

Kā ziņots, domājot par skolu tīkla sakārtošanu, pašvaldības pieņēmušas lēmumus par 59 izglītības iestāžu reorganizāciju vai likvidāciju, liecina IZM apkopotā informācija par saskaņotajiem pašvaldību lēmumiem dibināt, reorganizēt vai likvidēt izglītības iestādes 2018. gadā.

IZM šogad saskaņojusi septiņus pašvaldību lēmumus par izglītības iestāžu reorganizāciju, mainot īstenoto izglītības pakāpi, četrus lēmumus par izglītības iestāžu reorganizāciju, tās apvienojot, 12 lēmumus par izglītības iestāžu likvidāciju, tās pievienojot citai izglītības iestādei, 14 lēmumus par izglītības iestāžu likvidāciju, kā arī divus lēmumus par izglītības iestāžu dibināšanu. Virkni pašvaldību lēmumus par izmaiņām skolu tīklā 2018. gadā IZM saskaņoja arī pērn un pirms diviem gadiem. Līdz jaunajam mācību gadam izglītības pakāpi mainīs 11 izglītības iestādes.

 

 

LETA

Komentāri 0

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Draugiem.lv pase
youtube icon
Abonēt youtube