Saeima ceturtdien nolēma iecelt pašreizējo Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktoru Jāni Maizīti šajā amatā uz vēl vienu pilnvaru termiņu. Šādu lēmumu atbalstīja 85 deputāti, bet pret balsoja divi parlamentārieši – Edvīns Šnore (VL-TB/LNNK) un Romāns Naudiņš (VL-TB/LNNK). Savukārt deputāte Līga Kozlovska (ZZS) balsojumā nepiedalījās. Maizīša apstiprināšanu amatā atbalstīja gan koalīcijas, gan opozīcijas, gan pie frakcijas nepiederošie deputāti.

Plašas diskusijas šis jautājums Saeimas sēdē neraisīja un debatēs piedalījās vien daži deputāti. Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītāja Inese Lībiņa-Egnere (V) mudināja atbalstīt Maizīša kandidatūru, uzsverot, ka komisija viņu iztaujāja, uzklausīja un vienbalsīgi atbalstīja.

Pēc Saeimas lēmuma Maizītis žurnālistiem norādīja, ka turpmākajā darbā ņems vērā Saeimas doto uzticību. “Noteikti tik pārliecinoša uzticība ir jāņem vēra, darot tālāk visus tos ikdienas darbus. Tā ir nopietna uzticība,” uzsvēra Maizītis.

Atskatoties uz paveikto, SAB direktors norādīja, ka ir bijušas veiksmes, vienkārši neveiksmes un strīdīgas situācijas. “Latvija ir maza valsts ar salīdzinoši mazu specdienestu, taču mums ir pietiekami spējīgi un talantīgi cilvēki,” viņš norādīja.

SAB direktors ļoti labi saprot, ka jebkurš dienesta vadītājs prasīs papildus resursus, taču viņš uzskata, ka tādai jomai kā izlūkošana resursu nekad nebūs par maz. “Mans priekštats un vīzija ir tuvāko gadu laikā savietot tās zināšanas, kas ir operatīvajam darbiniekiem ar tām spējām, kas ir kiberoperāciju jomā,” piebilda Maizītis.

SAB direktors akcentēja, ka pamatā SAB prioritātes nav mainījušās. Šīs prioritātes ir zināmas Nacionālajai drošības padomei un Saeimas Nacionālās drošības komisijai. Viņš ir pārliecināts, ka, ejot līdzi laikam un izmantojot speciālistu zināšanas, var sasniegt labākus un redzamākus rezultātus.

SAB direktors apliecināja, ka tuvākā pusgada izaicinājums būs personām dotā iespēja pārsūdzēt tiesā lēmumus par pielaides valsts noslēpumam nepiešķiršanu vai anulēšanu. Pielaides piešķiršanas process līdz ar to kļūs ilgāks.

Pašreizējais Maizīša pilnvaru termiņš beidzas maijā. Maizītis SAB priekšnieka amatā iepriekšējo reizi tika apstiprināts 2013.gada 14.martā. Pienākumus viņš sāka pildīt tā paša gada 2.maijā. SAB direktoru ieceļ amatā uz pieciem gadiem.

Kā liecina informācija presē, 1961.gada 18.jūlijā dzimušais Maizītis 1984.gadā beidzis Latvijas Universitātes (LU) Juridisko fakultāti. No 1991. līdz 1994.gadam Maizītis strādāja par izmeklētāju Cēsu rajona prokuratūrā. 1994.gada viņš kļuva par Cēsu rajona prokuratūras virsprokuroru.

Maizīti Saeima apstiprināja ģenerālprokurora amatā divus termiņus pēc kārtas, līdz ar to viņš bija ģenerālprokurors desmit gadus – no 2000. līdz 2010.gadam. Maizīti virzīja par ģenerālprokuroru arī uz trešo termiņu, taču Saeima viņu skandalozi slēgtā balsojumā izgāza, lai arī publiski vairums politiķu solīja atbalstu. Kā vēlāk publiskotajās “oligarhu sarunās” par šo balsojumu bija izteicies toreizējais politiķis Ainārs Šlesers: “Aivars nodemonstrēja spēku un iedeva pa rīkli ģenerālprokuroram.”

Pēc ģenerālprokurora amata atstāšanas 2011.gada jūlijā Maizītis kļuva par toreizējā Valsts prezidenta Andra Bērziņa padomnieku nacionālās drošības jautājumos.

Kandidātu SAB vadītāja amatam izvirza Nacionālā drošības padome, bet gala lēmumu par šo jautājumu pieņem Saeima.