Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žana Klods Junkera attiecībā uz Eiropas Savienības (ES) nākotni, visticamāk, aizstāvēs “vairāku ātrumu” Eiropu, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta Panorāma” atzina Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Roberts Zīle.

Viņš norādīja, ka šobrīd ES ir svarīgi parādīt, ka pēc 2019.gadā gaidāmā “Breksita”, tā būs pie labas veselības, tādēļ Junkers ES valstu līderiem piedāvājis “Balto grāmatu”, kurā iezīmēta taktika pēc Lielbritānijas izstāšanās no ES.

Pēc Zīles teiktā, Junkers aizstāv “vairāku ātrumu” Eiropu, kur lielākā uzmanība tiek pievērsta Francijai, Itālijai un Vācijas, kas veido ES kodolu. Pārējās ES dalībvalstis, visticamāk, tiktu atstātas novārtā.

Taču Zīle uzskata, ka vislabākā taktika būtu – darīt mazāk, bet labāk.

Jau ziņots, ka Junkers trešdien atklāja savus ES glābšanas plānus, vienlaikus brīdinot, ka blokam tagad jāraksta “jauna nodaļa”, rēķinoties ar 2019.gadā gaidāmo “Breksitu”.

Bijušais Luksemburgas premjers izklāstījis piecus “ceļus uz vienotību” – ES līderiem tie būtu jāapsver 25.martā Romā gaidāmajā īpašajā samitā, kas tiek rīkots par godu bloka dibināšanas līguma 60.gadadienai.

Ierosinājumu vidū ir ideja reducēt ES līdz līmenim, kad tā būtu tikai vienotais tirgus, un radīt “vairāku ātrumu” Eiropu, kurā līdzīgi domājošas valstis var īstenot savus plānus, pat ja citi tiem nepiekrīt.

Plāns jau izraisījis Austrumeiropas dalībvalstu pretestību, kas bažījas, ka tādi tradicionālie smagsvari kā Vācija un Francija atstums tās malā tādos jautājumos kā imigrācija.

Bijusi dzirdama arī nepatika par laika izvēli šo plānu publiskošanai tik neilgi pirms svarīgajām Nīderlandes, Francijas un Vācijas vēlēšanām.

Viens no Junkera plāna punktiem paredz ES valstīm iespējas integrēties dažādos ātrumos, dažām izvēloties sadarboties ciešāk tādos jautājumos kā eiro valūta un aizsardzība.

Cits punkts paredz koncentrēties uz ES vienotā tirgus pabeigšanu, šādi cenšoties darīt galu ekonomikas krīzēm, kas piemeklējušas eiro valūtu.

Citi scenāriji paredz ignorēt eiroskeptiķus un sekot pilnībā federalizētas Eiropas sapnim vai arī sekot amerikāņu modelim un fokusēties uz reducētu darbakārtību, atstājot mazāksvarīgos jautājumus dalībvalstu ziņā.

Nobeigumā Junkers ierosina saglabāt “status quo”, ES valstīm tiecoties pēc lielākas vienotības, tomēr vienlaikus tas nozīmētu vairāk asu strīdu tādos jautājumos kā imigrācija.