Foto: Pexels

Bērnu klīniskā universitātes slimnīca radījusi animētu filmiņu sēriju “Kā rodas bērni?”. Videoklipi palīdzēs pirmskolas un sākumskolas vecuma bērnu vecākiem sagatavoties pirmajai sarunai par to, kā rodas bērni, kā arī sarunai par intīmo higiēnu un privātumu. Lai atbalstītu vecākus, ārsti arī sagatavojuši padomus, kā labāk runāt par šīm tēmām.

Vecāki bieži raizējas par to, kad ir īstais brīdis sarunai par bērnu rašanos, kā pastāstīt par pamata intīmās higiēnas un privātuma jautājumiem un kā to izdarīt bērnam saprotamā valodā. “Mana, kā bērnu un pusaudžu ginekologa un meitas mammas, pārliecība ir, ka, runājot par dabiskām lietām, nav iespējams izstāstīt par daudz. Diemžēl savā darbā redzu, ka nokavēt ar svarīgas informācijas izskaidrošanu bērnam gan ir iespējams, un tad nekavējoties jāaizpilda robi bērnu zināšanās,” stāsta Bērnu slimnīcas ginekoloģe Lāsma Līdaka.

Videoklipos vizuāli saprotami parādītas dzimumu atšķirības un bērnam saprotamā valodā izskaidroti jautājumi par to, kā bērniņš nokļūst mammas vēderā, ko viņš tur dara, kā tiek ārā, kā pareizi jāmazgājas un kā sargāt savu privātumu. “Šobrīd bērni attīstās ievērojami ātrāk, meitenēm mēnešreizes mēdz sākties arī 9-10 gadu vecumā. Ja saruna par mēnešreizēm un to, kādēļ tās nepieciešamas, tiek atlikta, tas bieži raisa lielus pārdzīvojumus gan vecākiem, gan pašai meitenei,” norāda Līdaka.

Daudziem vecākiem ir apziņa, ka par šīm tēmām ir jārunā, taču viņi baidās pateikt ko lieku, nepateikt pietiekami, samulst un nespēt atbildēt uz visiem bērna jautājumiem; citi nezina, kādus vārdus izvēlēties, lai paskaidrotu visu tā, lai bērns saprot. “Mazi bērni vēl tik labi nepazīst pieklājību un pēc pirmā teikuma, kas viņam nebūs interesants vai saprotams, viņš aizies darīt ko citu,” iedrošina Līdaka. Daktere norāda, ka, runājot par ķermeņa daļām, svarīgākais ir izvēlēties vārdus, par kuru nozīmi ģimenē ir savstarpēja sapratne. “Tas ir ļoti būtiski bērna drošībai – lai viņš var izstāstīt, kur un kas tieši sāp. Medicīniski termini reizēm sniedz drošības sajūtu pret mulsumu. Tad droši var izmantot arī tos. Tikai ne pārāk garus, lai bērns spēj tos atkārtot,” piebilst ārste.

BKUS speciālisti apkopojuši deviņus praktiskus padomus, par to, ko darīt un ko labāk nedarīt pirmo reizi runājot par bērnu rašanos.

Ko darīt, pirmo reizi runājot par to, kā rodas bērni?

1. Izelpo! Atceries, ka, lai arī šī ir pirmā, tā noteikti nebūs pēdējā saruna par tēmu –ja tā neizdodas, kā iecerēts, to būs iespējams labot nākamajās reizēs.
2. Ķer mirkli! Izmanto situācijas, kurās jautājumu iespējams izskaidrot bērnam nepiespiestā gaisotnē. Piemēram, ja kaimiņu kaķenītei piedzimst kaķēni, sarunu var attīstīt no šīs situācijas. Šādi tā raisīsies dabiskāk, nekā apsēdinot bērnu uz veselu izglītojošu lekciju.
3. Negaidi, kad bērns sāks uzdot jautājumus. Šī ir pietiekami svarīga tēma, lai vecāki meklētu laiku un paši uzsāktu sarunu.
4. Nebaidies kautrēties, smieties un mulst! Tā nav vājuma pazīme, šīs tēmas ir kutelīgas un ir normāli, ja brīžiem nespēj atrast īstos vārdus.
5. Ļauj bērnam uzdot jautājumus! Tie var būt vienkārši un var būt sarežģīti –bērns tikko ir saņēmis daudz jaunas informācijas un mēs nezinām, kas būs tas, ko viņš vēlēsies precizēt. Nesmejies par jautājumiem, bet, ja nezini atbildi, atzīsti to un aicini bērnu meklēt to kopā –tas būs solis uz nākamo sarunu, kas var būt padziļinātāka.

Ko nedarīt, pirmo reizi runājot par to, kā rodas bērni?

1. Uzlikt filmiņu/iedot grāmatiņu un laisties lapās. Šādi tu bērnam dosi signālu, ka tēma ir pietiekami svarīga, taču vecāki nav īstie cilvēki, ar kuriem par to runāt. Tas neveicinās uzticību un bērns vecākiem var izvēlēties noklusēt svarīgus notikumus vēlāk. Ja zini, ka nespēj šo tēmu pārrunāt ar bērnu, atrodi kādu citu pieaugušo, kuram bērns uzticas un ļaujiet viņiem šos jautājumus izrunāt tev klātesot – tā nebūs vienīgā reize, kad par šiem jautājumiem runāt, un arī tev būs mierīgāka sirds nākamajās sarunās, jo zināsi, kā bērns uz to reaģē.
2. Nemēģini visu izstāstīt vienā reizē. Ir pietiekami, ja pirmajā reizē izstāsti, kā rodas bērni. Par jautājumiem, ar ko bērns saskarsies nākotnē (kontracepcija, higiēnas piederumu lietošana, pornogrāfija utt.), var runāt citā reizē.
3. Nepaļaujies, ka bērns visu uzzinās kaut kur citur. Ļoti iespējams, ka uzzinās, bet tev nebūs nekādas kontroles par to, cik uzticama, patiesa un pilnīga ir informācija, kas nonākusi pie bērna.
4. Nebiedē! Tādi apgalvojumi kā “dzemdības ir briesmīgas”, “beigās tie bērni sievietēm jāaudzina vienām”, “būs tev mēnešreizes, sapratīsi, kādas tās ir šausmas” bērnu tikai iebiedēs. Mūsdienās ir iespējams novērst negatīvu pieredzi daudzās situācijās, kas iepriekš bija neizbēgamas. Pat ja pašai mammai vai tētim pieredze pieaugot un piedzīvojot bērniņa ienākšanu ģimenē ir bijusi negatīva, tas nenozīmē, ka tas tā arī būs mazajam cilvēkam.

Bērnu slimnīcas speciālisti cer, ka šīs multfilmas kalpos par iesākumu sarunai, kas noteikti būs jāturpina dažādos dzīves posmos ar dažādiem akcentiem. Tāpat kā ar vienu aizrādījumu nepietiks, lai bērns neskrietu pāri ielai pie sarkanās gaismas, arī saruna par to, kā esam nākuši pasaulē, būs arvien jāatkārto. Filmiņas iespējams izmantot arī mācību procesā sākumskolas klasēs.