Vēlies uzsākt savu biznesu, bet tev ir slinkums sastādīt biznesa plānu vai arī vienkārši neizdodas izdomāt vērtīgu ideju? No vienas puses tas ir skumji, bet no otras varbūt arī nē, jo ir arī tādi uzņēmuma īpašnieki, kuri vēlas paplašināt savu biznesu, bet nevēlas veltīt tam laiku un vietu – franšīzes devējs, kurš sava brenda pilnvaru var nodot citam indivīdam, kas vēlas kļūt par konkrēta uzņēmuma pārstāvi. Daļēji neatkarīgi biznesa īpašnieki – franšīzes ņēmēji, maksā tikai nodevas un licences maksu galvenajam uzņēmumam – franšīzes devējam. Tālāk viņš darbojas salīdzinoši patstāvīgi un neatkarīgi no pirmā.
Fračaizinga vēsture sākās ASV 1851.gadā, kad Isāaks Zingers, (Isaak Zinger) šujmašīnu Singer Sewing machine company fabrikas īpašnieks, sāka slēgt līgumus ar savas preces izplatītājiem – dīleriem un šis gājiens izrādījās patiesi veiksmīgs, jo īsa laika periodā Singer produkcija izplatījās gandrīz pa visu ASV teritoriju.
1989.gadā kompānijas General Motors pārstāvji nedaudz modificēja Zingera biznesa shēmu un nolēma, ka oficiāliem kompānijas dīleriem ir pašiem jāmaksā par vēlmi darboties ar kompānijas produkciju. Tas apliecinot to, ka franšīzes ņēmējs pildīs darbu atbildīgi un kvalitatīvi.
Nedaudz vēlāk šādu biznesa ideju paķēra arī Coca Cola un Pepsi kompānijas, pēc kā, pēckara laikā, Amerikā izveidojās īsts franšīzes bums – piecdesmitie un sešdesmitie gadi. Viens no spilgtākiem piemēriem ir strauja McDonalds restorānu izplatīšana visā ASV teritorijā un vēlāk pasaulē, kas noteikti, ir viena no veiksmīgākām franšīzes ķēdēm, kas jebkad ir eksistējusi.
Uz šo dienu frančaizings tiek atzīts par visprogresīvāko biznesa veidu un arī Latvijā ar katru gadu interese pret šāda tipa sadarbību strauji pieaug. Tas nav pārsteigums, jo plusu ir ievērojami vairāk ne kā mīnusu. Salīdziniet paši:
– Minimāls naudas ieguldījums
– Nav nepieciešams “izgudrot” jaunu biznesa plānu
– Uzreiz ir pieejams gatavs produkts
– Minimāli reklāmas izdevumi
– Ir zināms patērētājs
– Visbiežāk produkts jau ir atpazīstams sabiedrībā
– Bezmaksas konsultācijas un apmācības no galvenās kompānijas puses
Visi šie kritēriji pazemina darba risku praktiski līdz nullei. Galvenais un vienīgais mīnus – ierobežota rīcība, jo eksistē noteikts reglaments, kuru franšīzes ņēmējam ir nepieciešams ievērot.
Piemēram Latvijā izplatītākās franšīzes ir tādas kompānijas kā Narvesen, Elvi,TurKebab,Dzintars un citi. To cenas ir atšķirīgas, bet salīdzinoši ar pasaulē lielākiem franšīzu devējiem – pieejami lētas.
Ja tu vēlies iegādāties kosmētikas un parfimērija veikala Stender franšīzi, tad tev būs jāšķiras ar 50 000 – 100 000 eiro.
TurKebaba franšīze uz pieciem gadiem izmaksās tev 5 000 eiro.
Biokosmētikas Dzintars franšīzs cena svārstās no 15 000 līdz 20 000 eiro.
Attirance kosmētikas līnijas veikals piedāvā savu franšīzi par 40 000 – 70 000 eiro.
Bet skaistumkopšanas salonu Maija var iegādāties par 20 000 – 40 000 eiro.
Ja pievērst uzmanību ārzemju franšīzēm, tad visslavenākās no tām ir diennakts veikali 7-eleven, ko var iegādāties par 30 000 – 1,5 miljons eiro, Subway – 140 000 līdz 230 000 eiro, Pizza Hut – 260 000 līdz 1,7 miljons eiro, KFC cena svārstās no viena līdz diviem miljoniem, McDonalds cena ir 750 000 līdz diviem miljoniem eiro. Šīs ir visizplatītākās franšīzes pasaulē un to cenas ir saprotamas, tomēr mūsdienās ir ļoti daudzi piedāvājumu, kuru cena var sākties pat ar nieka simtiem eiro. Viss nepieciešamais šāda biznesa uzsākšanai ir tikai finansiālais ieguldījums un ambīcijas tā attīstīšanā. Savukārt rezultātā – ērts un ienesīgs darbs, kas praktiski vienmēr atmaksājas gada laikā.
