Vai cilvēkiem ir nepieciešamas vietas, kur smelties un izpausties radoši? Neskatoties uz to, ka mūsdienu dzīves ritms liek bieži attiekties no mākslas izzināšanas klātienē, šī aizvien ir aktuāla tēma sabiedrības vidū. Radošās nedēļas ietvaros tika runāts par to, kādus mūsdienu produktus un pakalpojumus var piedāvāt muzeji, kā arī tika runāts par to, kādi ir to jaunradīšanas veidi un izaicinājumi.

Mūsdienās lielāku uzmanību izpelnās tie muzeji, kas spēj kombinēt eksponātus ar modernām tehnoloģijām. Progress nestāv uz vietas un savu lomu spēlē arī vēstures un mākslas izprašanā. Tomēr nedrīkst aizmirst, ka viena no galvenajām muzeju funkcijām ir saglabāt nacionālo kultūras vērtību. XXI gadsimts ir tehnoloģiju pasaule un izmantojot virtualizāciju muzeja ēkai ir iespēja piesaistīt vairāku apmeklētāju, kas, savukārt, paaugstinās cilvēku izglītības līmeni un zināšanas. Mūsdienās muzeju funkcija ir īpaši svarīga, jo tā veido kultūras un izglītības vidi, kas ir spēcīgs stabilizējošs faktors sabiedrībā, kas veicina toleranci un palīdz izprast dažādu valstu kultūru. Mūsdienās cilvēkiem, kas aktīvi piedalās sociālajā dzīvē ir īpaši svarīgi attīstīt radošo pusi, kas ikdienā bieži vien netiek lietota.

Starptautiskajā muzeju dienā Rīta Kafija viesojās Rīgas Mākslas telpā, apmeklējot vienu no centrālajiem Radošās darbības nedēļas radi!2016 notikumiem – starptautisko konferenci Restart Museum jeb Pārjaunojot muzeju. Tajā piedalījās ne tikai pašmāju muzejnieki, bet arī mākslas pasaulē pazīstamie eksperti no Lielbritānijas, Dānijas, Norvēģijas, Igaunijas un Islandes, kuri dalījās ar savu muzeju restaurāciju stāstiem un pieredzi.

Jāatzīst, ka pasauli ir skārušas ievērojamas pārmaiņas un pašlaik mēs esam aculiecinieki tam, kā rodas jauni ieradumi. Arī Latvija pārdzīvo vērienīgas pārmaiņas mākslas pasaulē – tā attīstās ļoti straujiem soļiem. Nesen tika atklāts jauns, paplašināts Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, drīzumā darbību atsāks renovētais Rīgas Motormuzejs, tiek veikti remontdarbi Rakstniecības un mūzikas muzeja ēkā, kā arī ar nepacietību tiek gaidīta latviešu dzejnieku Raiņa un Aspazijas memoriālo muzeja atklāšana.

Savukārt viena no vērienīgākajām ambīcijām ir Latvijas Nacionālā vēstures muzeja atgriešanās restaurētajā Rīgas pilī, kas ieplānota uz 2018.gadu, kas ir Latvijas Republikas simtgades jubileja.

Patlaban jau ir izstrādāts Rīgas pils kastelas daļas restaurācijas un pārbūves projekts. Šī ēka ir ievērojams arhitektūras piemineklis, kas 500 gadu laikā pārcietusi 100 dažādas pārbūves. Rīgas pils kastelas daļa ietver 6 stāvus ieskaitot pagrabu un bēniņus. Projektā iecerētie ēkas daļu pārveidojumi ir kastelas vēsturiskās vērtības saglabāšana un Latvijas Nacionālā vēstures muzeja pilnveidošana. Ir ieplānota arī ievērojama pagalma rekonstrukcija ar jaunu piebūvi, kas apvienotu pirmo un otro stāvu. Ēkas pagrabs ir autentiskākā projekta daļa, jo ir pat tādas telpas, kurās nekas nebija mainījies 500 gadu laikā. Kā viens no galvenajiem restaurācijas piemēriem tika izvēlēts Berlīnes jaunais muzejs, kas iedvesmoja projektu radošākai rekonstrukcijas pieejai.

Jebkuram kultūras mantojumam ir jābūt pieejamam un saprotamam ikvienam cilvēkam. Tehnoloģiju revolūcija ir skārusi ne vien mūsu ikdienā lietojamās lietas, bet arī prātus. Jaunumus cilvēkiem uztvert ir vieglāk, kad tie seko līdzi laikam, attīstās kopā ar laiku un pielāgojas tam. Tāpēc runājot par muzeju jaunradīšanu, jāņem vērā, ka nepieciešamība nav tikai veco ēku uzlabošanas darbi, bet tas ietver sevī arī ievērojamu komunikācijas darbu, kas apvieno vēsturisku mantojumu un sabiedrības attieksmi pret to.

Foto: ritakafija.lv