85 stundu ilgā braucienā, ar 57 pieturām, 21 vagonu un 3 saulrietiem, fotogrāfs Eds Henlijs (Ed Hanley) atklāja patieso Indijas skaistumu.

Dibrugarh – Kanyakumari Vivek ekspresis, vilciena numurs 15906, šķērso Indiju no ziemeļaustrumu valsts Asamas līdz dienvidu pilsētai Kanjakumari. 85 stundu brauciens gar Indijas austrumu piekrasti aptuveni 4273km garumā un reizē var pārvadāt vairāk nekā 1800 cilvēku, uzņemot pasažierus 7 dažādās, ar skaistām ainavām bagātās, pieturās,kā piemēram, Rietumu Bengālā vai Keralā.

Vairākumam cilvēku braukšana bez iespējas izmantot labierīcības, ar smacīgu gaisu vai bez iespējas komfortabli atpūsties, varētu likties mokoša un bailīga. Taču Edam Henlijam tas pavēra jaunu skatu punktu uz Indiju. Tā bija iespēja iepazīt Indijas kultūru no citas puses.

Hanlijs stāsta, ka visu mūžu aizrāvies ar mūziku. Īpaši viņu aizrāvusi tabla – galvenais perkusijas instruments Ziemeļu Indijas klasiskajā mūzikā.

“Esmu Indijā pavadījis daudz laika mācoties mūziku un vairāku gadu garumā šeit uzstājoties. Es mīlu šo valsti un tās cilvēkus,” atzīst Henlijs.

Drīz vien Henlijs saprata, cik ļoti šī valsts vēlas tikt iemūžināta bildēs.

“Šī valsts ir kā krāsu un personību sajaukums, kurā līdzās pastāv skaistums un haoss, kurā senās tradīcijas sevī integrē mūsdienas.”

Visā 85 stundu garajā braucienā Henlijs dokumentē visus šī brauciena aspektus – pasažierus, ainavas, iekārtas un visu, kas likās neparasts un burvības pilns.

Henlijs šo braucienu raksturotu kā “slīdošu ielas tirgu”, kurā klienti var iegādāties kaut ko no ikdienišķā (šokolādes, bezalkoholiskos dzērienus u.c.), un kaut ko pavisam neparastu (telefonu vai cieti novārītas olas).

“Es gribēju nopirkt visu!” atzīstas Henlijs.

Priekš Henlija svarīgākais bija autentiskums un neviens Indijas brauciens ar vilcienu nebūtu pilnīgs bez tases tējas. “Es nopirku tēju. Daudz, daudz tējas.”

Kaut arī Henliju vairs nevarēja uzskatīt par jauniņo Indijā, dažkārt notiekošais joprojām spēja viņu biedēt un šokēt.

Tie, kas ir ceļojuši pa Indiju, būs pieraduši pie tās nabadzības, kas valda apkārt, taču Henlijs saprata, ka redzēt vilcienā ubagojam bērnus, šķita īpaši šokējoši.

Ieskaties arī tu tajā, ko redzēja Eds Henlijs.