Fotogrāfes Joana Choumali saknes daļēji nāk no Kotdivuāras un Spāņu Ekvatoriālās Gvinejas, un svētkos, viņa vienmēr cenšas apciemot savu vecmāmiņu, kas nākusi no Kotdivuāras galvaspilsētas Abidžānas. Diemžēl viņu starpā valdīja liela valodas barjera, kas neļāva vecmāmiņai nodot savai mazmeitai savu pieredzi.

Fotogrāfe atzīstas: “Kaut arī es zināju, kas notiek viņas dzīvē, nekad nespēju saprast, par ko viņa domā. Visi šie neatbildētie jautājumi lika man uzņemt fotogrāfijas ar sievietēm, kuras ir līdzīgā situācijā”.

Viņas fotogrāfiju sēriju sauca “Resilients” jeb “Elastība”, kas stāstīja par sievietēm, kurām ir teikts, ka viņas nav “īstas afrikānietes”. Viņa koncentrējās uz to sieviešu paaudzi, kura izaugusi pilsētās vai ārpus viņu dzimtās vietas un augot apguvušas internacionālas lietas.

Joana stāsta, ka tad, kad viņa sava projekta dalībnieces iepazīstināja ar tradicionālajiem tērpiem un rotaslietām, viņas jutušās daudz ērtāk, iemiesojot sevī šo mantojumu, kas nācis no tālās pagātnes.

“Tas bija gandrīz vai reliģisks brīdis,” atzīst Joana.

Projektā piedalījās sievietes no dažādām etniskajām grupām no visa kontinenta.

“Lielākā daļa modeļu studijā ieradās ar savām mātēm, māsām vai draudzenēm,” – stāsta Joana. – “Šis process bija kā sadarbība, kad noskaidroju, kādas ir viņu vēlmes un gaidas. Daži apģērba gabali tika paņemti līdz no mājām, citus aizņēmās”.

“Tas bija kā rituāls, kā reliģisks brīdis”, – Joana joprojām to atceras kā vakar.

“Es biju pārsteigta, kā mainījās sieviešu attieksme, ķermeņa valoda, žesti, tiklīdz bija uzvilkts viņu izvēlētais tērps. Viņas atzina, ka šie smagie tērpi un rotaslietas viņām liek justies spēcīgām, elegantām un karaliskām”.

Visa procesa laikā viņas atcerējās savas mātes, vecmāmiņas un vecvecmāmiņas, dalījās atmiņās un pieredzē. Daudz tika runāts par personīgajiem izaicinājumiem – ģimenes lietām, profesionālajiem pārbaudījumiem, un kā viņas pašas uztver sevi, savu pagātni un saknes.

Joana atklāj, ka šīs dziļās un patiesās sarunas atstāja ievērojamu iespaidu uz visām šī projekta dalībniecēm.

“Es vēlējos parādīt, ka ejot laikam un mainoties paaudzēm, starp mums vienmēr būs šī nesaraujamā saikne ar mūsu senčiem. Zinot to, kas mēs esam, no kurienes nākam, mēs spējam izprast pagātni un veidot labāku nākotni!”.