Latvijā ienākumu tēma ir ļoti aktuāla, kur nu,ja runa iet par papildus ienākumiem. Kopumā pēdējo gadu laikā Latvijas iedzīvotāju uzkrāšanas kapitāls ir krietni uzlabojies, bet,diemžēl,mūsu valsts ieņem pēdējo vietu Eiropas Savienībā uzkrājumu līmeņa ziņā.

Swedbank Finanšu institūts apkopoja datus ar informāciju par valsts iedzīvotājiem, kuri gūst papildus ienākumus, kuri vēlētos piepelnīt un kuri nevēlas darīt neko lietas labā.

Iedzīvotāju vēlme gūt papildus ienākumus

43% iedzīvotāju, līdzās pamatdarbam, gūst ienākumus no malas. Pārsvarā tie ir vīrieši ar augstāko izglītību, pašnodarbinātie, kuri nav apmierināti ar esošajiem ienākumiem.

32% no iedzīvotājiem vēlētos gūt papildus finanses, bet pagaidām nezin kā to izdarīt. Lielāka daļa no potenciāliem piepelnītājiem ir sievietes ar vidējo izglītību, kuras dzīvo pilsētā un biži vien atrodas bērnu kopšanas atvaļinājumā.

Savukārt 14% no aptaujātajiem vispār nevēlas uzlabot savu ienākumu stāvokli, un tās pārsvara ir sievietes virs 55 gadiem ar vidēji augstākiem ieņēmumiem.

Izplatītākās jomas, kurās gūst ienākumus

Mūsdienās, iespējams, visās valstīs, slavenākais papildus ienākumu veids (14.5 %) ir frīlancings, piemēram, web dizaina izgatavošana, fotografēšana, muzicēšana, tekstu tulkošana un citi radoši darbi.

Nākamā populārākā joma (13.8%) ir dažādu konsultāciju sniegšana un privātstundu pasniegšana.

Trešā vietā (10%) ierindojās dažādu mājsaimniecības pakalpojumi – mājokļa uzkopšana, remontdarbu veikšana, bērnu pieskatīšana.

Savukārt 5% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju atzinās, ka papildus ienākumus guva no pārdotās pašu audzētās pārtikas.

Cik piepelna?

Lielākā cilveku daļa Latvijā (35 %) atzinās, ka mēnesī piepelna tikai līdz 50 eiro. Savukārt 15 % iedzīvotāju norāda, ka mēnesī piepelna līdz 200 eiro, katrs desmitais – līdz 400 eiro mēnesī un tikai 5% līdz 800 eiro. Bet reāli motivējoša summa, kas stimulētu lielāko daļu nedarītāju darboties ir vismaz 200 eiro mēnesī.

Kadi tad ir bremzējošie faktori?

Izrādās, ka lielākais šķērslis papildus ienākumu gūšanā ir laika trūkums, kā ari likumdošanas un birokrātijas šķēršļi. Cilvēkiem ir bail no lielām dokumentu kaudzēm, kā ari viņi vienkārši nevelas sasistīties ar tādām iestādēm kā, piemēŗam Valst ieņēmumu dienest. Trešais izplatītākais traucēklis ir pašu nepārliecinātība un bailes no nezināmā un no tā, ka viņiem nekas nesanāks. Visbiežāk cilvēki vēl pirms darba uzsākšānas ir gatavi gūt sakāvi.

Swedbank vēlme ir palīdzēt iedrošināt tos, kuri nedara, sākt kustēties šajā virzienā uz priekšu un attīstīt savu potenciālu. Lai veicinātu šos soļus Swedbank nolēma veikt eksperimentālu izglītojošu kampaņu Pelnītprieks, kas aktualizētu iespēju nodarboties prieku pārvērst par papildu ienākumu avotu, uzlabojot savu finanšu situāciju.