Lai nerastos liekas problēmas būvniecības gaitā, no Okupācijas muzeja likuma grozījumiem jāizņem iepriekš paredzētais likuma pielikumu, kurā izstrādāts Nākotnes nama būvprojekta plāns, otrdien konceptuāli lēma Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija.

Plānu iepriekš bija paredzēts ievietot likuma pielikumā, lai konkrēti norādītu ko ar likuma izmaiņām plānots veidot, un, lai memoriāla kompleksa vietā netiktu uzcelts kas cits. Iepriekš tas bija radījis diskusijas arhitektu, juristu un politiķu vidū, jo tika pausts uzskats, ka likumprojektā iekļaujot būvprojektu, būvniecības gaitā nav iespējams tajā veikt pat minimālas izmaiņas.

Komisijai izskatot likumprojektu pirms trešā lasījuma, diskusijas pārsvarā norisinājās par tehniskām detaļām likumprojektā. Komisija neveica konceptuālas izmaiņas Saeimā otrajā lasījumā pieņemtajos priekšlikumos, ka par Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla kompleksa būvniecības procesa kontroli un tiesiskumu atbildīgā institūcija ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), kura faktiski veiks būvvaldes funkciju. Šāds solis sperts, lai paātrinātu Okupācijas muzeja rekonstrukciju un “Nākotnes nama” projekta īstenošanu, kam būvatļauju novilcinājusi un atteikusies izsniegt Rīgas būvvalde jau vairāk par gadu.

Uz otrdienas komisijas sēdi bija saņemti vairāki deputāta Ritvara Jansona (NA) tehniskas dabas priekšlikumi, kurus arī komisija atbalstīja.

Sēdes laikā opozīcijas deputāts Juris Viļums (LRA) pauda uzskatu, ka, lai arī viņš neiebilstot pret visu memoriāla kompleksu kopumā, viņaprāt, projektā ietvertā memoriāla būvniecība ir lieka, jo tā izmaksas sasniedzot trīs miljonus eiro, un neesot skaidrs kā tieši šis memoriāls izskatītos. Tāpat viņš uzsvēra, ka memoriāla pazemes daļa projektā izskatoties pēc autostāvvietas, tāpēc viņš aicināja izslēgt no likuma grozījumiem paredzēto memoriāla būvniecību.

Uz to priekšlikumu virzītājs Jansons uzsvēra, ka memoriāls ir nepieciešams un arī precizēts, bez pazemes daļas, kura nekad nav bijusi plānota kā autostāvvieta, bet gan kā atceres memoriāla telpa. Viņš norādīja, ka jaunajos memoriāla plānos šādu pazemes telpu vairs nav paredzēts būvēt, līdz ar to arī projekta izmaksas būtu mazākas. Komisija neatbalstīja Viļuma rosinājumu neparedzēt memoriāla būvniecību likumā un saglabāja memoriāla celtniecības ieceri.

Komisija arī atbalstīja likumprojekta pārejas noteikumos iekļaut punktus par to, lai jau izstrādātos projekta dokumentus varētu izmantot arī iesniedzot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, nevis tos būtu nepieciešams izstrādāt pa jaunu. VARAM un valsts nekustamo īpašumu pārstāvji uzsvēra, ka celtniecība jebkurā gadījumā notiks likumdošanā paredzēto normu ietvaros.

Saeimas Juridiskais birojs lūdza dot laiku likumprojekta pilnveidei pirms trešā lasījuma, tāpēc komisija vienojās konceptuāli atbalstīt likumprojekta virzību trešajam lasījumam ar pirmdien veiktajām izmaiņām, taču tehniski par likumprojektu komisijas ietvaros balsos ceturtdien.

Aģentūra BNS jau vēstījusi, ka Saeima iepriekš otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Okupācijas muzeja likumā, kas paredz noteikt, ka par Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla kompleksa būvniecības procesa kontroli un tiesiskumu atbildīgā institūcija ir VARAM. Jansons iepriekš uzsvēra, ka šo grozījumu mērķis ir veicināt objekta pabeigšanu termiņā – līdz 2018.gadam. Viņš arī uzsvēra, ka būvvaldes funkcijas uzticēšana citai institūcijai neesot unikāls gadījums Latvijas likumdošanā.

Latvijas Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēdis Valters Nollendorfs iepriekš aicināja atbalstīt Jansona iesniegtos grozījumus, norādot, ka muzejs pašlaik strādā pagaidu režīmā, un ir nepieciešams veikt darbus, lai nodrošinātu muzeja darbību. Pirms likumprojekta izskatīšanas otrajā lasījumā, pie Saeimas arī notika pikets, kura laikā Okupācijas muzeja biedrība un līdzdomātāji aicināja deputātus otrajā lasījumā atbalstīt Jansona piedāvātos grozījumus.

Tāpat jau vēstīts, ka Rīgas domes institūcijas nav devušas nepieciešamās atļaujas uzsākt projekta “Nākotnes nams” īstenošanu jeb Okupācijas muzeja rekonstrukciju, ko valsts vēlas noslēgt līdz Latvijas simtgadei 2018.gadā.

Informācija : BNS

Publicitātes foto