Rīgas pilsētā jau kādu laiku ir problēmas ar gaisa kvalitāti, un pilsēta ir saņēmusi aizrādījumus no Eiropas Savienības.

2014.gada 26.augustā Rīgas domē tika apstiprināta aktualizētā Rīgas pilsētas gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programma.

Galvenais mērķis ir līdz 2020. gadam vismaz uz 20% samazināt CO2 emisijas pilsētā. Rīgas satiksme, kā pašvaldības uzņēmums, veica nepieciešamas darbības, lai šo situāciju uzlabotu un piedalījās dažādos Eiropas Savienības finansētos projektos, lai ieviestu ūdeņražas sabiedriskos transportlīdzekļus pilsētas ielās.

Viens no ES dalības līdzfinansēšanas projektiem ir  H2 Nodes, kas šobrīd ir primārs, jo šī projekta ietvaros ir paredzēts izbūvēt Rīgā udeņražas ražošanas, uzglabāšanas un uzpildes infrastruktūru. Šobrīd ir izsludināta iepirkumu procedūra, kuras mērķis ir iegādāties desmit ūdeņražu darbināmos trolejbusus, optimizējot sabiedriskā transporta autobusa un trolejbusa maršrutus un mazinot SEG gāzu lokālo piesārņojumu.

Savukārt ar JIVE projekta līdzfinansēšanu, kas pagaidām vēl ir procesā, Rīgas satiksme vēlas ieviest desmit ūdeņražas darbināmus elektriskus autobusus.

Prognozējamā iepirkumu summa ir 18 miljoni erio un paredzamais iepirkuma piegādes termiņš ir jau 2017.gada pirmā pusē.

Sabiedriskā transporta jomā elektriskie autobusi, kas tiek darbināti, izmantojot ūdeņraža šūnu ir funkcionāli un gandrīz analoģiski parastajiem autobusiem. Ar vienu uzpildi ir iespējams veikt salīdzinoši lielu attālumu, tomēr galvenā priekšrocība ir tā, ka elektriskie autobusi, atšķirībā no  ierastajiem sabiedriskā transporta autobusiem, nerada apkārtējai videi kaitīgus izmešus, kā arī, izmantojot šādus autobusus, ir iespējams samazināt sabiedriskā transporta izmaksas.

Šāda veida priekšrocības nav apstrīdamas, tomēr cik daudz izmaiņu gaisa uzlabošanā var sniegt tikai 20 transportlīdzekļi, kas kursēs starp tūkstošiem gaisa piesārņotājiem?