Valdība sēdē otrdien lems par Finanšu ministrijas (FM) izstrādāto jauno Publiskā iepirkuma likumprojektu, liecina valdības sēdes darba kārtība.

Likumprojekts izstrādāts, lai nodrošinātu iepirkumu direktīvu pakotnes normu pārņemšanu nacionālajā tiesiskajā regulējumā. Jāuzsver, ka šajā laikā neviena iepirkuma veikšana nav apdraudēta vai aizliegta. Likumprojektam ir pozitīva ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību, jo tiek radīti labvēlīgāki nosacījumi piegādātājiem, atzīmēja FM.

Jaunais likumprojekts tika izstrādāts ar mērķi pārņemt kopējās Eiropas Savienības (ES) direktīvas normas, kas nosaka, kā koordinēt publisko būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru. Tāpat likumprojekts nodrošinās noteikumu pārskatīšanu un modernizēšanu, lai palielinātu publiskā sektora izdevumu efektivitāti, atvieglojot mazo un vidējo uzņēmumu piedalīšanos iepirkumus, un dotu iespēju iepirkumu rīkotājiem efektīvāk izmantot publisko iepirkumu kopēju sabiedrisko mērķu atbalstam.

Likumprojekts paredz arī izmaiņas publisko iepirkumu regulējuma piemērošanai no noteiktām līgumcenu robežvērtībām. Esošās līgumcenu robežvērtības nosaka, ka līdz 4 000 eiro pakalpojumiem un precēm iepirkums nav jāpiemēro, bet jaunajā likumprojektā tiek rosināts šo robežvērtību pacelt līdz 10 000 eiro. Tāpat tiek rosināts pacelt robežvērtību būvdarbiem – no esošajiem 14 000 eiro līdz 20 000 eiro.

Tiek mainīta arī nodokļu nomaksas pārbaude, paredzot, ka pretendents nevar uzvarēt publiskā iepirkumā, ja pieteikuma vai piedāvājuma iesniegšanas termiņa pēdējā dienā vai pretendentam, attiecībā uz kuru pieņemts lēmums par iespējamu līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, šā lēmuma pieņemšanas dienā ir nodokļu parāds, kas pārsniedz 150 eiro.

FM atzīmēja, ka šāda kārtība ir labvēlīgāka par esošo, kur nodokļu nomaksas pārbaudes diena ir iepirkuma izsludināšanas vai lēmuma par iepirkuma procedūras sākšanu diena. Praksē ir konstatētas problēmas ar to, ka piegādātājs ir samaksājis nodokļus, bet tam joprojām tiek uzrādīts nodokļu parāds. Līdz ar to pretendents zinās nodokļu pārbaudes dienu un varēs laikus pārliecināties, ka tā maksājums ir pieņemts un nodokļu parāda nav.

Tiek papildināts arī interešu konflikta regulējums, paredzot, ka interešu konfliktā nedrīkst būt arī pasūtītāja darbinieks vai amatpersona, kas sagatavo iepirkuma dokumentāciju.

“Jānorāda, ka direktīva paredz būtisku jauninājumu – piegādātāju uzticamības atjaunošanu. Ja kandidāts vai personālsabiedrības biedrs (ja kandidāts ir personālsabiedrība) atbilst izslēgšanas gadījumam, tam ir iespēja pierādīt, ka tas nav izslēdzams no iepirkuma atbilstoši noteiktajiem izslēgšanas gadījumiem, bet pierādīt pasūtītājam, ka tas ir veicis pasākumus, lai atjaunotu savu uzticamību un novērstu tādu pašu vai līdzīgu gadījumu atkārtošanos nākotnē,” pauda FM.

Pasūtītājam ir jāizvērtē kandidāta, pretendenta vai personālsabiedrības biedra (ja kandidāts vai pretendents ir personālsabiedrība) veiktos pasākumus un to pierādījumus, ņemot vērā noziedzīga nodarījuma vai pārkāpuma smagumu un konkrētos apstākļus. Ja pasūtītājs veiktos pasākumus uzskata par pietiekamiem, tas pieņem lēmumu neizslēgt attiecīgo kandidātu vai pretendentu no dalības iepirkuma procedūrā.

Ja veiktie pasākumi ir nepietiekami, pasūtītājs pieņem motivētu lēmumu izslēgt kandidātu vai pretendentu no tālākas dalības iepirkuma procedūrā. Likumprojekts paredz pasūtītāja tiesības prasīt attiecīgā noziedzīgā nodarījuma vai pārkāpuma jomas kompetentām institūcijām atzinumus par kandidāta vai pretendenta veikto pasākumu pietiekamību uzticamības atjaunošanai un tādu pašu un līdzīgu gadījumu novēršanai nākotnē. Šādiem atzinumiem ir rekomendējošs raksturs.

FM atzīmēja, ka ar jauno likumprojektu tiks ieviests Eiropas vienotā iepirkuma procedūras dokuments, kas kalpos kā sākotnējais pierādījums atbilstībai paziņojumā par līgumu vai iepirkumu procedūras dokumentos noteiktajām pretendentu un kandidātu atlases prasībām. Pasūtītājs atbilstību paziņojumā par līgumu vai iepirkuma procedūras dokumentos pierādošos dokumentus pieprasīs tikai pretendentam, kam būtu potenciāli piešķiramas iepirkuma līguma slēgšanas tiesības, taču tam tomēr ir tiesības jebkurā iepirkuma procedūras stadijā prasīt, lai pretendents un kandidāts iesniedz visus vai daļu no dokumentiem, kas apliecina atbilstību paziņojumā par līgumu vai iepirkumu procedūras dokumentos noteiktajām pretendentu un kandidātu atlases prasībām. Kopumā minētais dokuments samazina administratīvo slogu piegādātājiem.

Pārējais jauno iepirkumu regulējums ir vērsts uz līdzšinējās iepirkumu sistēmas pilnveidošanu, un saistībā ar to joprojām tiek diskutēts par tādiem jautājumiem kā, piemēram, depozītu ieviešana par iesniegtajām sūdzībām par iepirkumu rezultātiem un iepirkuma “sliekšņu” izmaiņas.

Par jauno likumu vēl būs jālemj Saeimai.

Informācija : BNS

Publicitātes foto