Līdz ar Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) Latvija turpmākajos gados var zaudēt būtisku ES fondu apmēru, sacīja bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš.
“Lielbritānijas pilsoņu lēmumus izstāties no ES ir bezprecedenta notikums, kura ietekmi uz ES un globālajiem procesiem faktiski nav iespējams prognozēt, taču no ekonomiskā viedokļa tas noteikti ir vērtējams negatīvi. Kā rāda pagājušās nakts notikumi, tas jau ir paspējis radīt ārkārtīgi lielas svārstības pasaules finanšu tirgos un, visticamāk, atstās negatīvu ietekmi arī uz Latvijas ekonomiku,” teica Āboliņš.
Viņš norādīja, ka arī turpmākajās dienās un nedēļās šī referenduma rezultātu dēļ gaidāma liela nenoteiktība un svārstības pasaules finanšu tirgos. “Taču vienlaikus negribas ticēt, ka tas varētu novestu pie jaunas globālas finanšu krīzes, lai gan pilnībā šādu scenāriju nevar izslēgt. Kas skar Latvijas ekonomiku, tad pirmie šī lēmuma sekas izjutīs Latvijas eksportētāji, kuriem Lielbritānijas mārciņas kursa straujā krituma dēļ kļūs dārgāk eksportēt uz Lielbritāniju, taču īstermiņā šim lēmumam nevajadzētu ļoti būtiski ietekmēt Latvijas ekonomiku,” sacīja Āboliņš.
Tāpat viņš minēja, ka tagad sākas divu gadu periods, kura laikā Lielbritānijai un atlikušajām ES valstīm jāvienojas par turpmākajiem ekonomiskās sadarbības nosacījumiem. “Sarunu periodā Lielbritānija turpinās būt ES dalībvalsts un uzņēmējiem nekas nemainīsies, taču šo sarunu rezultātā ir iespējami visdažādākie rezultāti un ir skaidrs ka šajā periodā Eiropā valdīs ļoti liela nenoteiktība. Pie negatīvākajiem scenārijiem Latvijas un Eiropas eksportētāji var zaudēt netraucētu pieeju Lielbritānijas tirgum un šāda nenoteiktība bremzēs investīcijas un ekonomisko aktivitāti gan Eiropā, gan Lielbritānijā,” teica Āboliņš.
Tāpat viņš norādīja, ka ekonomiskajā ziņā no referenduma rezultāta visvairāk zaudēs tieši Lielbritānijas ekonomika, kas var nonākt pat recesijā, taču izaugsmes rādītāji, visticamāk, pasliktināsies arī eiro zonā. Ņemot vērā šo izaugsmes tempu samazināšanos, tuvāko gadu laikā varētu nedaudz piebremzēties arī Latvijas ekonomika.
“Nozīmīgāks jautājums Latvijas ekonomikai varētu būt ES fondu pieejamība. Atkarībā no tā, kādi būs Lielbritānijas izstāšanās sarunu rezultāti un tālākā savstarpējo attiecību forma ar ES, Latvija turpmākajos gados var zaudēt pietiekami būtisku apmēru ES fondu. Ja citas ES valstis nepiekrīt palielināt iemaksas ES budžetā, tad pie sliktākajiem scenārijiem tas līdz 2022.gadam Latvijai varētu nozīmēt vairāku simtu miljonu eiro zaudēšanu, ko, visticamāk, mēs sajutīsim pēc 2019.gada,” teica Āboliņš.
Vienlaikus viņš uzsvēra, ka visbūtiskākais risks, ko ir ļoti grūti prognozēt, ir šī referenduma ilgtermiņa ietekme uz ES kopumā. “Kāda tā būs un vai šīs lēmums neizraisīs arī tālāku ES sašķelšanos šobrīd nav iespējams prognozēt, taču aptuveni 75% no Latvijas eksporta šobrīd iet uz ES, tādēļ jebkādas negatīvas tendences tur tiešā veidā negatīvi atsauksies arī uz Latviju,” piebilda bankas “Citadele” ekonomists.
Aģentūra BNS jau vēstīja, ka Lielbritānijas izstāšanos no ES atbalstījuši 51,9% referenduma dalībnieku. Par izstāšanos nobalsojuši 17,4 miljoni referenduma dalībnieku, bet par palikšanu ES – 16,1 miljons. Līdz ar to izstāšanās piekritēju balsu pārsvars ir nepilni 1,3 miljoni.
Informācija : BNS
Publicitātes foto
