Jūs esat viens no tiem, kas nespēj savus rītus iedomāties bez krūzes karstas un aromātiskas kafijas? Kafija ir jūsu sabiedrotais vēlajās darba stundās un reizēs, kad jūs vienkārši laiski pavadat brīvdienas, lasot grāmatu vai klausoties mūziku?  

Ritakafija.lv ir apkopojusi dažus svarīgākos faktus par to, kā no mazas kafijas pupiņas turpat vai maģiskā veidā tā pārvēršas aromātiskā un uzmundrinošā dzērienā jūsu krūzē. Nu tad, aiziet!

Kafijas ceļš līdz Eiropai

Mūsdienās labi kafijas automāti un portafiltri (izmanto kafijas devas izmērīšanai) ir nepieciešami, lai varētu pagatavot gardu kafiju, taču senāk cilvēki to dzēra pavisam citādi – leģendāros nostāstos teikts, ka pirmie kafijas lietotāji bijuši mūki Etiopijas kalnienēs, kuri sākuši vārīt kafijas koku lapas un dzert šo dzērienu, novērojot tā uzmundrinošo iedarbību. Tieši Etiopija arī uzskatāma par kafijas dzimteni, kur tās vēsture dzima aptuveni pirms 1500 gadiem Arābijas pussalā, Etiopijas kalnainēs, kas ir Arābijas kafijkoka (coffea arabica) dzimtene. Taču tāda kafija, kādu mēs to pazīstam mūsdienās, radās daudz vēlāk – ap 15.gadsimtu arābi saprata, ka kafijas pupiņas var grauzdēt. Un tikai 17.gadsimtā kafija nonāca līdz Eiropai – 1629.gadā Venēcijā tika atvērts pirmais kafijas veikaliņš.

Nemainīgs fakts – kafija ir neaizstājams enerģijas avots

Lai arī leģenda vēsta, ka kāds Jemenas mūks, kas bijis kazu gans, atklājis, ka viņa kazas saēdušās kāda nepazīstama krūma lapas un augļus, kļuvušas neparasti draiskas un vakarā lopiņiem nepavisam nav gribējies doties pie naktsmiera, mūsdienās vairs ne ārsti, ne zinātnieki neapstrīd kofeīna uzmundrinošo ietekmi uz cilvēka organismu. Starp citu, kofeīnu no kafijas pupiņām iespējams atdalīt dažādos veidos. Vienai no pirmajām atdalīšanas metodēm dots nosaukums “Roselius” un to 1903.gadā izgudroja vācu kafijas tirgotājs Ludvigs Roselius (zaļās pupas tika tvaicētas un šķīdinātas dažādās skābēs, bāzēs un pat benzolā, lai tikai atbrīvotos no kofeīna, tādējādi gan kaitējot kafijas garšai). Labi, ka garām ir tie laiki, kad šādā vai līdzīgā veidā tika atdalīts kofeīns no kafijas pupiņām un tagad varam baudīt aromātisko dzērienu, nebaidoties par tā samaitāto garšu. Tātad, kofeīns, ko tik ļoti agrākos laikos centās iegūt ražotāji, palīdz justies enerģiskākam un izturīgākam, īpaši iedarbīgi tas ir, ja mirkli pirms fiziskas slodzes tiek izdzerta tase kafijas – kofeīns iedarbojas uz cilvēka organismu gandrīz tūlītēji un maksimāli palīdz izmantot visus organisma resursus. Pamēģiniet pirms sporta zāles apmeklējuma izdzert tasi aromātiskā dzēriena un palūkojiet, kā jums izdosies uzlabot savus personiskos sportiskos sasniegumus.

Kafijas patērētāji – rekordisti

Kafija ir ļoti iecienīts dzēriens visdažādākajās pasaules malās, taču šī dzēriena patēriņa rekordisti mums mitinās turpat vai kaimiņos. Tātad, no visām pasaules valstīm, visvairāk kafiju patērē Somijā (vidēji 12 kg kafijas gadā uz vienu cilvēku), otrajā vietā ierindojas Norvēģija, kur viens cilvēks gada laikā izdzer 9,9 kg kafijas, trešajā vietā – Islande (9 kg gadā uz cilvēku), ceturtajā – Dānija (8,7 kg gadā uz vienu cilvēku) un piektajā Nīderlande (8,4 kg gadā uz vienu cilvēku).

Latvija, diemžēl, neierindojas pat starp 20 rekordistēm, tomēr pie mums kafiju lieto 67% iedzīvotāju, dienā vidēji izdzerot trīs tasītes kafijas.

Bet, lai nodrošinātu tik iespaidīgu kafijas patēriņu, kafija tiek audzēta 50-60 valstīs visā pasaulē. Vadošās kafijas audzētavas atrodas Brazīlijā, Vjetnamā, Kolumbijā, Indonēzijā un Indijā, kur kopumā saražo apmēram 70% no visas kafijas pasaulē. Brazīlija ir viena no vadošajām kafijas ražotājvalstīm arī starp pārējiem “vaļiem” – tajā tiek saražota aptuveni puse no šī daudzuma.

Gardāk, smaržīgāk, skaistāk…

Noteikti taču esat pamanījuši, ka ir cilvēki, kas krūzi it kā pavisam ierasta ikdienišķa dzēriena spēj pārvērst īstā mākslas darbā?  To spēj baristas (“barista” itāļu valodā nozīmē “bārmenis, kurš strādā kafejnīcā”), kuri ne tikai ikdienā, strādājot kafejnīcā apmeklētājus prot pārsteigt ar neticamiem zīmējumiem kafijas krūzē, bet arī piedalās dažādās sacensībās visā pasaulē, demonstrējot savas prasmes. Vieni no prestižākajiem šādiem  konkursiem ir World Barista Championship, kā arī Latte – Art un Cup Testing. Tajos, protams, viss notiek tāpat kā sportā – ir uzvarētāji un zaudētāji. Lielākoties šajos konkursos ir jāpagatavo espresso, vairāki kapučīno un tāpat žūrija jāpārsteidz ar savu īpašo “autordarbu”. Mākslas darbus kafijas krūzē dēvē par Latte – Art (prasme veidot zīmējumu uz kafijas dzēriena virsējās kārtiņas) un eksistē vairākas tehnikas, kādā veidā tos veido:

Pitching – zīmējums tiek veidots ar speciālas piena kanniņas, kas izgatavota no nerūsējoša tērauda, palīdzību, ko sauc par pičeri;

Etching – zīmējums dzēriena putās tiek veidots ar kādu smailu priekšmetu, piemēram, zobu bakstāmo kociņu;

Jauktais – tiek izmantots gan pičers, gan zobu bakstāmais kociņš;

Un, protams, lai zīmējums krūzē būtu visskaistākais, baristām atļauts izmantot rīvētu šokolādi, riekstus, dažādus sīrupus un citas sastāvdaļas.

Starp citu, pasaules rekords pieder kādam baristam, kas 150 ml ietilpīgā kapučīno tasītē izveidoja 7 rozes.

Kafijas izvēle liecina par raksturu

Vai zinājāt, ka tas, kādu kafiju jūs izvēlaties, daudz ko liecina arī par jūsu raksturu?

Ja jūs esat iecienījis espresso (starp citu, espresso daudzumam tasītē ir jābūt ne vairāk, ne mazāk kā 60 ml un ieteicamais kafijas daudzums uz tasīti ir 6-7 grami), jūs esat reālists un tiešs cilvēks. Jūs ir grūti pārliecināt par kaut ko, ja tam nepiekrītat, var teikt, ka savos principos esat nelokāms. Toties uz jums vienmēr var paļauties. Jūs izvēlaties elitāras automašīnas, klasiska stila apģērbu un mīlat klasisko mūziku.

Ja izvēlaties latte (sastāv no espresso, piena un neliela daudzuma piena putu), esat cilvēks, kas ballītēs jūtas kā zivs ūdenī un vispār jums patīk būt uzmanības centrā. Jums piemīt laba humora izjūta un jūs esat īsta kompānijas dvēsele. Jums patīk dejot, labi pavadīt laiku un ieturēt maltītes izcilos restorānos.

Ja izvēlaties kapučīno (espresso un vārīta piena maisījums), esat romantiķis. Jums ir laba sirds, bet cilvēkos jūs visaugstāk vērtējat godīgumu. Vislabprātāk jūs dzīvotu savrupnamā pie jūras un brauktu ar kabrioletu. Un vēl jums garšo saldumi.

Ja jums vismīļākā ir americano kafija (tiek pagatavota kafijas automātā un tās sastāvā ir espresso, kas atšķaidīts ar karstu ūdeni), jūs esat racionālists, kas no dzīves tver visu, ko tā piedāvā. Jūs vienmēr visu paspējat, meklējat īsāko ceļu un mērķus sasniedzat gandrīz vienmēr. Jums patīk bohēmisks dzīvesveids, izcila mūzika un sporta automašīnas.

Kafijas zīmoli, kurus ciena visā pasaulē

Šobrīd pasaulē ir vairāki tūkstoši kafijas zīmolu. Taču ir dažas kompānijas, kas kļuvušas par līderiem un jau izsenis iekarojušas patērētāju simpātijas. Viens no šādiem vārdiem ir Lavazza zīmols, ko tālajā 1895.gadā Turīnā (Itālija) nodibināja Luidži Lavazza. Viņš pats jau sen ir atvadījies no šīs pasaules, taču viņa dibinātāja kompānijā jau kurā paaudzē saimnieko viņa ģimene. Šobrīd Lavazza kafija tiek izplatīta uz vairāk kā 80 pasaules valstīm.

Nescafe ir pazīstams pat katram bērnam un mūsdienās tas ir viens no lielākajām kafijas zīmoliem pasualē. Šis zīmols pieder kompānijai Nestle. Pagājušā gadsimta 30.tajos gados kafijas ražotāji sastapās ar kādu ievērojamu problēmu – kafijas pupiņas bija ļoti grūti apstrādāt dēļ tehnoloģisko ierīču trūkuma, kas palīdzētu to izdarīt nepieciešamajā daudzumā un ātruma, kā rezultātā tika zaudēti milzīgi kafijas resursi. Tāpēc Brazīlija lūdz palīdzību kompānijai Nestle, kas tolaik pasaulē bija viens no līderiem tehnoloģisko pārstrāžu veidos. Un viņiem tas izdevās! Rezultātā dzima jauns zīmols, kas īsā laikā patērētāju vidū kļuva ļoti iecienīts.

Savukārt 1895.gadā vācietis Johanss Jākobs radīja zīmolu Jacobs. Sākotnēji viņš atvēra savu pirmo veikaliņu, kur apmeklētāji tika cienāti ar tēju, kafiju, kakao, biskvītiem un šokolādi. Savukārt Latvijā viens no zināmākajiem pašmāju zīmoliem ir Coffee Tower. 2014.gada pavasarī Rīgā, pie Vērmanes dārza tika atvērta pirmā vismazākā kafejnīca Rīgā. Tā kā tā īsā laikā kļuva ārkārtīgi populāra, nepilnu divu gadu laikā Rīgā darbojas jau 11 Coffee Tower kafejnīcas, kā arī viena mobilā kafejnīca, kas sasniedz klientus citās Latvijas pilsētās.