Nāve ir daļa no dzīves – visai nepatīkams aforisms, ja to tā var nosaukt. Tomēr, britu māksliniece Rebeka Luisa Loa (Rebecca Loise Law) bez sirdsapziņas pārmetumiem skatās nāvei tieši sejā, patiesībā, nāve ir visa darba centrā.

Zināma dažādu ziedu instalāciju dēļ, Rebeka ir atradusi vairākus viņas darba cienītājus, sākot ar galeriju īpašniekiem līdz pat modes dizaineriem. Neskaitāmi modes nami vēlas viņas īpašās griestu ziedu instalācijas.
Kā dārznieka meita, Rebeka ziedus ir iemīlējusi pilnīgi citādāk. Kā apmācīta māksliniece, sākumā viņa gleznoja abstraktu ziedus, tomēr ar to nebija pietiekami.

“Es jutos neapmierināta, cik ļoti maniem darbiem trūka dimensijas,”- atceras Rebeka. – “Es vēlējos atspoguļot dabu trīs dimensijās.”

2003. gadā viņa vērsās pie ziediem kā mēdijs, raksturojot tos, ka viņas krāsu.

“Ziedu sarežģītība kā darba materiāls mani fascinēja,”- stāsta Rebeka. – “Es domāju, ka tas ir tādēļ, ka to mūžs ir īslaicīgs, un  strādāt ar tiem ir īsts izaicinājums. Ar ziediem strādāt ir grūti.”
“Esmu apguvusi gleznošanu eļļas tehnikā un kanvas darbu radīšanā. Tomēr saprast, kā saglabāt šos ziedus pēc iespējas ilgāk, bija īsts pārbaudījums,” – turpina Rebeka.
“Ziediem nākas iziet cauri smagām stadijām. Laikā, kad zieds ir svaigs, bet žūst, aromāts nav īpaši patīkams, tomēr pēc aptuveni 48 stundām viss mainās un tie kļūst par īstu mākslu.”

Daži viņas darbi ir pastāvīgi, piemēram, instalācijas Melburnas iepirkšanās centrā. Citi ir ļoti īslaicīgi darbi. Tie darbi, kas netiek paturēti ilglaicīgi, tiek atgriezti atpakaļ Rebekai, lai tos pārveidotu jau jaunā mākslas darbā. “Šobrīd esmu kļuvusi ļoti strikta. Ārā sviests nekas netiek,” – uzsver Rebeka.