Rīgas domes (RD) priekšsēdētāja Nila Ušakova (“Saskaņa”) vēlme saistībā ar pedagogu algām vērsties Satversmes tiesā ir kārtējais viņa skaļais paziņojums, aģentūrai BNS teica partijas “Vienotība” RD deputātu frakcijas referents Edgars Ikstens.

“Viņš [Ušakovs] neuzskata par vajadzīgu runāt ar saviem kolēģiem – vienkārši nāk klajā ar skaļiem paziņojumiem. Var jau nodarboties ar dīvainām lietām, tomēr ir jāveic aprēķini,” pauda Ikstens, uzsverot, ka pilsētas mēram šādu jautājumu risināšanā būt jārīkojas atbilstoši likumā noteiktajai kārtībai.

Ikstens norādīja, ka patlaban “Vienotības” domes deputātiem nav skaidras nostājas par atbalstu RD priekšsēdētāja iniciatīvai vērsties Satversmes tiesā. Viņš gan arī uzsvēra, ka “skolotāju algu jautājums” bija jārisina jau laicīgi. “Var iet uz Satversmes tiesu un skatīties, kas tiks lemts, tomēr, sākotnēji skatot atalgojuma modeli kā tādu, pirmie provizoriskie skaitļi jau bija zināmi – jau laicīgi varēja sākt rēķināt, cik līdzekļu būs nepieciešams. Piemēram, vairākas pašvaldības uzreiz jau skaidri pateica, ka nebūs spējīgas to [atalgojuma modeli] atļauties,” skaidroja Ikstens.

Viņš norādīja, ka partijas pārstāvji, tostarp arī deputāte Sarmīte Ēlerte, domē vērsās ar lūgumu piešķirt kaut daļu nepieciešamā finansējuma 2016.gada budžetā, lai paaugstinātu skolotāju algas. “Mēs nosūtījām vēstuli Ušakova kungam, lai lūgtu veikt aprēķinus skolotāju algu pacelšanai, uz ko viņš atbildēja – citēšu – “atzinīgi vērtēju Jūsu līdzdalību šajā jautājumā”,” norādīja Ikstens. Viņš piebilda, ka uz vienu no Ušakovam sūtītajām vēstulēm Rīgas mērs pat nesniedza atbildi un uzreiz pārsūtīja to Finanšu departamentam, kas atbildēja, ka pagaidām pedagogu atalgojumam nepieciešamos līdzekļus nevar aprēķināt, jo to nosaka jaunajā mācību gadā izglītojamo bērnu skaits, kas pašlaik nav zināms.

Ikstens skaidroja, ka RD nav nabadzīga un skolotāju atalgojumam naudu iespējams atrast. “Nav obligāti jāpērk jauni trolejbusi un tramvaji – pašreizējiem arī nav ne vainas. Piemēram, pagājušajā gadā RD dotējusi “Rīgas satiksmi” par 100 miljoniem eiro. Priekš kam? Kam mums tie tramvaji un trolejbusi vajadzīgi?,” uzsvēra partijas deputātu referents, piebilstot, ka tas ir finansējuma lietderības jautājums. Kā piemēru viņš minēja arī Rīgas mēra nodarbošanos ar personīgām kampaņām savās “Facebook” un “Twitter” lapās, demonstrējot projektus ar investīcijām ap 600 tūkstošiem eiro.

Pēc Ikstena teiktā, pilsētas dome nemaz nav skaidri pateikusi, ka meklē un aprēķina nepieciešamās finanses. “Es, protams, ceru, ka finansisti sēž savos kabinetos un veic nepieciešamos aprēķinus, tomēr atbildes medijiem tiek sniegtas tad, kad tās ir izdevīgi sniegt – tās visas iet caur [Andra] Amerika un Ušakova cenzu,” uzsvēra “Vienotības” RD deputātu frakcijas referents.

Aģentūra BNS jau rakstīja, ka RD plāno apstrīdēt pedagogu atalgojuma noteikumus Satversmes tiesā, jo pašvaldība uzskata, ka tas diskriminē Rīgas skolotājus.

RD priekšsēdētāja vietnieka Andra Amerika (GKR) padomnieks Mareks Gailītis uzsvēra, ka galvenais pamatojums pedagogu atalgojuma noteikumu pārsūdzēšanai ir to radītais nevienlīdzības princips. Tie radot situāciju, ka skolotājs Rīgā par tādu pašu darba slodzi kā citviet Latvijā saņem mazāk naudas par vienu skolēnu.

Tāpat vēstīts, ka pedagogu atalgojuma reforma RD nākamā gada budžetā izmaksās 17-18 miljonus eiro. Pašvaldības pakļautībā ir vairāk nekā 100 skolas, un aprēķini tiekot veikti pamatojoties uz skolēnu skaitu maijā.

Jau ziņots, ka jūlijā valdība apstiprināja jaunos pedagogu atalgojuma noteikumus un tos pavadošos normatīvos aktus. Noteikumi paredz, ka visiem pedagogiem, tai skaitā pirmsskolas un interešu izglītības, profesionālās izglītības pedagogiem un atbalsta personālam, zemākā mēneša darba algas likme būs 680 eiro.

Noteikumi paredz, ka algu aprēķinos ņems vērā reģionālo koeficientu, kas nosaka skolotāju skolēnu proporciju skolā – Rīgā skolēnu un skolotāju attiecībai būs jābūt 16,5:1, astoņās lielajās pilsētās tas būs 15,5:1 ar pārejas noteikumiem uz vienu gadu, novados, kuru teritorijā skolēnu skaits ir 3,5 uz vienu kvadrātkilometru proporcijai jābūt 14:1, novada pilsētās 12,5:1, novados, kuru teritorijā skolēnu skaits izglītības iestādēs ir 0,5 skolēni uz vienu kvadrātkilometru, proporcija jābūt 9,5:1, bet pārējos novados 11,5:1.

Turklāt noteikumi paredz, ka pašvaldības, kuras nevar atļauties pirmsskolas pedagogiem, kuri strādā ar bērniem no 1,5-4 gadu vecumam, maksāt 620 eiro par likmi, tā vietā var piešķirt 560 eiro par slodzi mēnesī. Šāda kārtība attieksies uz tiem pedagogiem, kuri strādā ar bērniem līdz četru gadu vecumam ieskaitot un kuriem atalgojums tiek maksāts no pašvaldību budžeta. Tāpat noteikts pārejas periods līdz kuram pašvaldībām jāsāk maksāt pilnais slodzes atalgojums – 680 eiro par likmi.

 

 

 

 

Info: BNS

Saistītās tēmas: Nils UšakovsRīgas DomeTiesa

Komentāri 0

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Draugiem.lv pase
youtube icon
Abonēt youtube