Svaigai elpai un caurejai

Nedomā, ka stendi ar košļājamajām gumijām blakus kasēm nolikti tāpat vien. Nē, tas darīts ar gudru ziņu, lai brīdī, kad nīksti rindā, tu kādu nekavējoties paņemtu. Pirms tam ražotājs mums gadiem ilgi veiksmīgi ir iestāstījis, ka košļāšana ir ne tikai veselīga, bet arī stilīga nodarbošanās. Ļaudis šo mākslīgo un staipīgo veidojumu pa muti viļā jau desmitiem gadu, bet informācija par košļājamās gumijas sastāva bīstamību mūs sasniedz tikai tagad. Cilvēki ir košļājuši gumijas gadu tūkstošiem: senie grieķi košļāja mastiche – gumiju, kas izgatavota no mastikas koka sveķiem; maiji košļāja tropu koka sapodilla sulu; Ziemeļamerikas indiāņi košļāja balzama baltegļu sveķus un nodeva šo paradumu tālāk kolonistiem. Tikai aizvadītajā gadsimtā košļājamā gumija kļuva par augsto tehnoloģiju radītu mākslīgu izstrādājumu. Paņemiet spēcīgu lupu un pamēģiniet izlasīt košļājamās gumijas sastāvu!

Plaši reklamētas un Latvijā pirktas populāras košļājamās gumijas sastāvs: Kā piemērs uz iepakojuma rakstītais. Papildu informācija, ko noklusē: saldinātājs E 953 ir izomalts, var būt sintezēts no ĢM cukurbietēm, gumijas bāze no sojas lecitīna, var būt ražota no ĢM sojas, saldinātājs E 420 sorbīts*. saldinātājs E 421 mannīts*, var būt sintezēts no ĢM kukurūzas. aromatizētāji, ko ražo, destilējot un ķīmiski apstrādājot naftu vai akmeņogļu darvu, mitrumaizturētājs E 422 glicerīns, ziepju ražošanas blakusprodukts, biezinātājs E 414 akācijas sveķi, saldinātājs E 951 aspartāms*, saldinātājs E 950 kālija acesulfāms* Krāsviela E 171 titāna dioksīds, baltā krāsa Glazētājviela E 903 karnauba palmas Copernica Cerifera vasks Antioksidants E 320 butilēts hidroksianizols (BHA)* Satur fenilalanīna avotu nomāc ēstgribu, var izraisīt trauksmi, galvassāpes un hipertensiju*, pārmērīga lietošana var izraisīt diareju – caureju, kas noved pie dzīvībai bīstamas atūdeņošanās*.

Kāpēc košļāt to, ko neēd?

Lai nomierinātos. Lai saglabātu baltus zobus un svaigu elpu. Bērni to košļā, lai izskatītos stilīgāki, mazākie – lai mācītos pūst burbuļus. Daži cilvēki košļā, cerot mazināt kāri pēc saldumiem, nikotīna vai kofeīna.

Bīstamu vielu kokteilis

Pēc Otrā pasaules kara ķīmiķi apguva sintētiskās gumijas izgatavošanas mākslu, kas izkonkurēja dabīgās košļājamās gumijas. Tāpēc rēķinies, ka šodien nav lielas izvēles: visas košļājamās gumijas gatavotas no potenciāli kaitīgām sastāvdaļām. Taču lielākā daļa cilvēku nekad nemēģina izlasīt košļājamās gumijas sastāvu vai domā: ja jau es šo veidojumu nenoriju, tad tas nevar man kaitēt. Bet, kur apgrozās miljardi, pārtikas nekaitīguma regulatoriem ir tendence nobīdīt malā jautājumus par produktu ilgtermiņa drošību.

ASV patērē 40% no visām pasaulē saražotajām košļājamajām gumijām. Lielbritānijā, Francijā, Vācijā un Spānijā gandrīz 50% cilvēku vecumā no 15 gadiem lieto košļājamās gumijas. Lielbritānijā par košļājamajām gumijām gadā tērē 325 miljonus mārciņu.«Wrigley» un «Cadbury» ir divas vadošās kompānijas, kuras pārvalda 60% pasaules tirgus. To peļņa tiek lēsta aptuveni 10 miljardi mārciņu gadā.

Konservants jeb antioksidants E 320 – butilēts hidroksianizols (BHA). Saskaņā ar visjaunāko, 11., ASV Nacionālās toksikoloģijas programmas ziņojumu, balstoties uz pietiekamu daudzumu pierādījumu par kancerogenitāti izmēģinājuma dzīvniekiem, BHA var būt kancerogēns arī cilvēkiem.

Aspartāmu jeb saldinātāju E 951 jau kopš 1974. gada lieto par cukura aizstājēju, jo tas faktiski nesatur kalorijas, bet ir aptuveni 200 reižu saldāks nekā cukurs. Bet, vai, sapņojot par slaidu augumu, ir vērts lietot vielu, kas var izraisīt atmiņas zudumu un smadzeņu audzēju? Tie, kam rūp cilvēces nākotne, brīdina, ka aspartāms ir viena no visbīstamākajām vielām, kādu pievieno pārtikas produktiem. Tas var izraisīt ilgstošas galvassāpes, reiboni, krampjus, sliktu dūšu, muskuļu spazmas, svara palielināšanos (!), izsitumus, depresiju, nogurumu, nervozitāti, redzes traucējumus, elpošanas grūtības, nemiera lēkmes un locītavu sāpes. Pastāv aizdomas, ka aspartāma lietošana var saasināt hroniskas slimības, piemēram, smadzeņu audzējus, multiplo sklerozi, epilepsiju, Parkinsona slimību, Alcheimera slimību, vairogdziedzera slimības, glaukomu un diabēta izraisītu aklumu. Aspartāmu ražo no asparagīnskābes, fenilalanīna un metanola. Uzglabāšanas laikā vai sasilstot aspartāms ātri sadalās toksiskās sastāvdaļās, kas izraisa smadzeņu bojājumus.

Laboratoriju izmēģinājumos pierādīts, ka plaši izmantotais saldinātājs kālija acesulfāms jeb E 950 izraisa ļaundabīgos audzējus dzīvniekiem, tātad tas var būt kancerogēns arī cilvēkiem.

Ražotāji vairs nevar ignorēt faktu, ka košļājamo gumiju lietošana var izraisīt diareju jeb caureju, un spiesti par to brīdināt potenciālo košļātāju. Bet, tā kā šī informācija, līdzīgi kā ziņas par sastāvu, drukāta sīkiem burtiņiem, tad reti kurš to izlasa. Košļājamā gumija veicina siekalu izdalīšanos, kas palīdz neitralizēt pēc maltītes radušos skābju ietekmi, tādējādi novēršot zobu bojāšanos, – jo īpaši gumija, kas satur saldinātājus ksilītu E 967 vai sorbītu E 420. Par to pircēji tiek informēti skaļi, bet to, ka cukura alkoholi, piemēram, ksilīts, mannīts un sorbīts, var izraisīt caureju, vēdera uzpūšanos un sāpes, ja diennaktī apēd vismaz vienu gramu šo vielu, ražotāji saka čukstus.