Viss par un ap svīšanu no zinātnieku skatpunkta.

Jo tievāka kļūstu, jo vairāk svīstu. Kādēļ?

To var izskaidrot ļoti vienkārši – jo vairāk un biežāk nodarbojaties ar sportu, jo vairāk pieaug tendence ar katru treniņu palielināt to intensitāti, līdz ar to svīstat arvien vairāk.
Tomēr nedrīkst aizmirst, ka sviedru daudzums nav rādītājs, ka nodarbojaties ar pietiekami intensīviem vingrinājumiem. Daži no vingrinājumiem jūs atstās sausu tikai tādēļ, ka tāda ir konkrētā vingrinājuma daba.
Svīšanas apmēri atkarīgi no fiziskajām aktivitātēm, intensitātes, vecuma un ģenētikas. Labs veids, kā pārbaudīt aktivitāšu intensitāti, ir tas, vai spējat to laikā sarunāties. Vidējas intensitātes treniņa laikā jums jāspēj runāt sadalītos teikumos, enerģiskas slodzes laikā jums jāspēj izteikt tikai dažus vārdus.

Kādēļ sviedri dedzina manas acis? 

Sviedri satur sāļus, kas var kairināt jūsu acis. Tie ir skābāki, kā acu šķidrums.
Tomēr nav pierādījumu, ka sāļie sviedri spētu nodarīt kaut ko ļaunu jūsu acīm. Ja svīšana traucē vingrinājumu izpildei, izmantojiet sviedru apsējus, kas neļaus sviedriem nolīt gar jūsu acīm. Turiet pie rokas mākslīgās asaras, ja nu gadījumā sviedriem izdodas iekļūt jūsu acīs.

Vai karstā joga patiesi ir labāka par parasto?

Temperatūras paaugstināšanai telpā ir tikai pieticīgi labumi.
Daži cilvēki uzskata, ka siltums palielina to fleksibilitāti un kustību apjomus, ļaujot viņiem daudz vieglāk nostāties nepieciešamajās pozās.
Ja cerat izsvīst kādus pāris liekos kilogramus, aizmirstiet par to! Zinātnieks Sedriks Braients, kas studējis karsto jogu, stāsta, ka kaloriju zaudēšanā nav īsti atšķirības starp parasto jogu un karsto jogu.

Kaut arī lielākā daļa veselu cilvēku spēj izturēt 90 minūtes karstajā jogā, istabas mitruma līmenis var radīt dažādus riskus.
Braients stāsta: “Kad ir augsts mitruma līmenis, sviedri paliek ādā un neiztvaiko. Tas samazina ķermeņa spēju sevi atdzesēt. Lai būtu drošs, ka viss būs kārtībā, ik pēc 15 minūtēm jāpadzeras auksts ūdens, tādā veidā ķermenis spēs uzturēt savu temperatūru ārpus bīstamās zonas.”

Ja nodarbojaties ar karsto jogu vairāk nekā stundu, savu vēso ūdeni nomainiet pret sporta ūdeni, kura ir daudz elektrolītu. Tā izlīdzināsiet nātrija un kālija līmeni, kuru aktivitāšu laikā izsvīstat. Ja sāk mākt reiboņi un galvassāpes, nekavējoties jāpamet telpa.

Esiet uzmanīgi, apmeklējot Bikram jogu, kura ir daudz ekstrēmāka par vienkāršu karsto jogu. Telpā gaisa temperatūra ir aptuveni 40-41 grāds, un 40% mitruma līmenis.
Braients iesaka sākumā izmēģināt parasto jogu, tad pievērsties karstajai un tikai tad, kad jūtat, ka karstums jums netraucē, mēģiniet Bikram jogu.


Kādēļ vēl ilgu laiku pēc treniņa joprojām svīstu

Kad pārtraucat treniņu, ķermenis joprojām turpina radīt siltumu, lai uzlādētu ķermeņa funkcija, piemēram, atjaunojot enerģiju un asins plūsmu. Kā rezultātā jūsu ķermeņa temperatūra var būt paaugstināta, kā rezultātā jūs svīstat.

Lai atdzistu un ātrāk nožūtu, vajadzētu atturēties no iešanas aukstā dušā vai ledaina ūdens šalts sejā.
Aukstā temperatūra, kas nonākusi uz ādas, samazina asinsvadus, kas veicina karsto asiņu “steigšanos” cauri organismam, rezultātā uzkarsējot ķermeni. Labāk izvēlieties remdenu, ne aukstu dušu, vai pastāviet kāda fēna priekšā, nožāvējot sviedrus no ķermeņa.
Zinātnieki iesaka treniņa laikā malkot aukstu ūdeni, tas neļaus jūsu ķermeņa temperatūrai pārāk ātri uzkāpt, tādā veidā mazinot arī svīšanu.

Vai tiešam svīstot var atbrīvoties no toksīniem? 

“Jā un nē,” saka cilvēku fizioloģijas profesore Juana Del Koso (Juan Del Coso). “Kad daudz svīstam, jā, atbrīvojamies arī no toksīniem, tomēr, ne tik daudz, lai to zudums ievērojami uzlabotu mūsu veselību.”
Ja ķermenis vēlas atbrīvoties no kā nevēlama, nieres to pārveido urīnā, nevis sviedros. Turpretī paģiru laikā iešana pirtī vai saunā var radīt nepatīkamas sekas.
“Kad piespiežat ķermeni svīst, jūsu nieres mēģina jums atbildēt, cenšoties saglabāt ūdeni, līdz ar to tualetes apmeklējums vairs nebūs tik biežs, kas var likt organismā esošajiem toksīniem tur uzglabāties arvien ilgāk,” uzsver fizioloģijas profesore.
Labāk dzeriet daudz ūdens un ēdied augļus, tā būs daudz veselīgāk un vieglāk cīnīties ar iepriekšējās nakts sekām.

Kādēļ svīstam brīžos, kad uztraucamies?

Pie vainas būs mūsu senči. Sviedros, kas izdalās fizisku aktivitāšu laikā, ir ūdens, taču, tas, ko izsvīstam stresa laikā, ir pilns ar feromoniem, kas stimulē nelielu daļu smadzenēs, kura atbild par to, kā mēs reaģējam brīžos, kad nervozējam.
sweat-nervousTas visdrīzāk ir tādēļ, lai mūs pasargātu no briesmām. Ja, piemēram, alu cilvēks pamanītu, ka tam pretī skrien tīģeris vai kāds cits plēsējs, un tas nespētu jūs brīdināt, jums pietiktu paskatīties uz tā nervozajiem pieres sviedriem, lai saprastu, ka kaut kas nav kārtībā.

Pēdējā lieta, ko mēs vēlamies, lai darba intervijā, kurā cenšamies būt vēsi un profesionāli, šie feromonu pārpildītie sviedri kliegtu:”Viņa ir uztraukusies!” Tādēļ neapstājies pie padusēm, kad izmanto dezodorantu – uzpūt to nedaudz cirkšņos, jo tur bieži vien izdalās nervu radītie sviedri.

Iesakām pirms kādas nopietnas tikšanās apmeklēt sporta zāli, jo tad viss izsvīst pirms tam. Kad uztraucamies, mūsu stresa hormons kortizols mēdz pieaugt, tas dod enerģiju kārtīgam treniņam. Atbrīvojieties no liekā kortizola jūsu asinīs, citādāk nespēsiet saprātīgi domāt!
Fiziskas aktivitātes palīdzēs atbrīvoties no liekā, ļaujot fokusēties un palikt sausam.

Saistītās tēmas: fiziskas aktivitātessvīšanatoksīniuztraukums

Komentāri 0

youtube icon
Abonēt youtube