Veselības ministre Anda Čakša un izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (“Vienotība”) tikšanās laikā pārrunāja veselīga dzīvesveida popularizēšanu bērnu un jauniešu vidū, informēja Šadurska padomnieks Mārtiņš Langrāts.

14327779

Viņš norādīja, ka tikšanās laikā ministri apmainījušies domām par mācību satura jautājumiem, piemēram, kontekstā ar veselības mācību. Čakša un Šadurskis uzskata, ka veselīgais dzīves veids un fizisko aktivitāšu kopums ir jāieliek bērniem jau no mazotnes un vēlāk tam ir ļoti liela nozīme tālākajā izglītības procesā. Ministri pārrunāja to, kā nodrošināt un veicināt veselīga dzīvesveida popularizēšanu bērniem un jauniešiem.

Turklāt veselības ministre interesējās par veselības mācības un trešās sporta stundas ieviešanas progresu un attīstību, par ko Šadurskis norādījis, ka lielākās pārmaiņas saistībā ar izglītības saturu ir sagaidāma 2018./2019.mācību gadā, kad plānots ieviest jauno satura reformu.

LET_15454846

Veselības ministrija (VM) šobrīd strādā pie reformām nozarē, tāpēc tikšanās laikā Šadurskis dalījās pieredzē par tiem faktoriem, kas Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) palīdzēja nonākt līdz rezultātam, noslēdzot vienu posmu izglītības reformās.

Langrāts arī pavēstīja, ka ministri tikšanās laikā pārrunāja VM un IZM savstarpējās saskares jomas izglītības un zinātnes attīstības jautājumos.

Jau ziņots, ka IZM jūlijā noslēdza pedagogu atalgojuma reformu, un jaunie Ministru kabineta (MK) noteikumi tiks sākti realizēt no 1.septembra. Tāpat Valsts Izglītības satura centrs (VISC) ir uzsācis darbu pie jaunā izglītības satura izstrādes, kuru paredzēts ieviest no 2018./2019.mācību gada.

Tāpat aģentūra BNS jau ziņoja, ka VM ir pabeigusi darbu pie trīs veselības aprūpes finansēšanas modeļiem, kurus pēc starpnozaru saskaņošanas iesniegs izskatīšanai MK.

Ministrijas pirmais modelis paredz uz esošā finansējuma bāzes palielināt veselības aprūpei pieejamo naudas apjomu iekšējas nodokļu pārdales rezultātā, piemēram, daļēja sociālu iemaksu vai cita papildus finansējuma novirzīšana veselības aprūpei. Pēc VM norādītā, ieviešot šo modeli, netiktu palielināts kopējais nodokļu slogs un tiktu nodrošināta vienlīdz pieejama un kvalitatīva veselības aprūpe visiem Latvijas iedzīvotājiem. Veselības obligātā maksājuma noteikšana, piemēram, 1% apmērā no sociālo iemaksu objekta, ļautu gadā piesaistīt papildus veselības aprūpei ap 70 miljoniem eiro.

Otrais modelis paredz veselības maksājumu, kas iedzīvotājam būtu jāveic, papildus valsts nodrošinātajai veselības aprūpei. Par valsts budžeta līdzekļiem segtu tikai neatliekamo medicīnisko palīdzību, bet paralēli ieviestu arī veselības maksājumu, kas ļautu saņemt pakalpojumus atbilstoši veiktajām iemaksām, paralēli nodrošinot iespēju brīvprātīgi apdrošināties. Šajā gadījumā būtu daudz sabiedrības grupu, par kurām apdrošināšanas maksājumi būtu jāveic valsts budžetam, piemēram, pensionāri, bērni, invalīdi, norāda ministrijā

Savukārt trešais modelis paredz veselības aprūpes finansēšanu, ko nodrošina valsts un privātais apdrošinātājs. Šajā variantā apdrošinātai personai būtu jāveic prēmijmaksājumi izvēlētajam apdrošinātājam, bet valsts un darba devēji veiktu iemaksas riska izlīdzināšanas fondā. Fonds būtu nepieciešams, lai piemaksātu valsts vai jebkurai citai apdrošināšanas kompānijai, kurai maksājumi būs lielāki par parakstītajām prēmijām. Šajā modelī pakalpojumu grozs būtu atkarīgs no izvēlētā apdrošinātāja un polises.

Informācija: BNS

Publicitātes foto

Saistītās tēmas: bērniBNSČaksapolitikaŠadurskisveselība

Komentāri 0

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Draugiem.lv pase
youtube icon
Abonēt youtube