Sieviete savā mūžā izdzīvo vairākas lomas – meitas, māsas, draudzenes, mīļotās, arī profesionālo, bet mātes loma tomēr ir nozīmīgākā no visām. Gaidības un bērniņa nākšana pasaulē ir brīnumains notikums, kas sievietei ir ne tikai fizisks, bet arī emocionāls piedzīvojums. Tik daudz pārmaiņu, tik daudz emociju… Un katra nākamā grūtniecība un dzemdības nes līdzi jaunas sajūtas un jaunus pārdzīvojumus, katrs bērniņš ir atšķirīgs un iemāca mums ko jaunu.
Gaidību laikā sievietes briestošais augums rada ievērojamas pārmaiņas – smaguma centrs nobīdās un pamazām izmaina sievietes stāju. Mainās arī hormonālais stāvoklis. Sievietes organismā sāk pastiprināti izdalīties hormons relaksīns, kas atbrīvo visas saites, lai bērniņam būtu vieglāk nākt pasaulē. Diemžēl šīs pārmaiņas var sagādāt sievietei arī diskomfortu, muguras sāpes, garastāvokļa svārstības utt. Te palīdzēt var gaidību jeb grūtnieču vingrošana. Tās laikā mēs iepazīstam savu mainīgo ķermeni un mācāmies tajā ieklausīties, saprast, kas notiek ar mums grūtniecības laikā un kas notiks dzemdību laikā un kā varam pašas sev un bērniņam palīdzēt.
Dzemdības jeb radības, kad pasaulē nāk jauna dzīvība, ir ļoti spēcīgs fizisks un arī emocionāls pārdzīvojums. Ir liela nozīme tam, lai mēs šim brīnumainajam, bet arī grūtajam uzdevumam pienācīgi sagatavotos.
Gaidību vingrošana uzlabo kustību koordināciju. Tiek stiprināta ķermeņa muskulatūra, lai palīdzētu vieglāk iznēsāt bērniņu, novērstu muguras sāpes grūtniecības laikā un, tā kā dzemdības var prasīt lielu fizisku piepūli, tiek trenētas tās muskuļu grupas, kurām dzemdībās būs īpaši daudz jāstrādā.
Ļoti liela loma radību laikā ir elpošanai. Pilnvērtīga elpošana nodrošina vairāk skābekļa māmiņai un mazulim. Ar elpošanas palīdzību vien sieviete var krietni atvieglot savas dzemdības, tikai jāzina, kā to pareizi darīt. Ja sieviete ir atvērta notiekošajam, atslābinājusies un nepiedzīvo stresu, tad pats ķermenis saka priekšā, kā kurā brīdī jāelpo. Tomēr vienmēr ir labāk sagatavoties – ne tikai zināt, bet galvenais -mācēt pareizi elpot kontrakciju laikā un brīdī, kad bērniņš ir jāizstumj. Atslābināšanās un pareiza elpošana ir jāmācās, jāuztrenē, lai īstajā brīdī tā būtu pašsaprotama un dabiska ķermeņa izpausme.
Gaidību vingrošanas laikā tiek uzlabota arī asinsrite, līdz ar to novēršot varikozu vēnu rašanās iespēju, krampjus, aizcietējumus un hemoroīdu rašanos, kas ir daudzu grūtnieču nepatīkamie “sabiedrotie”. Vingrojot sievietes ķermenis un mazulis tiek vairāk apgādāti ar barības vielām un skābekli. Turklāt, kas ir ne mazāk svarīgi, kustību laikā organismā izdalās laimes hormons, tas vairo dzīves prieku un uzlabo topošās māmiņas un arī bērniņa pašsajūtu. Ja priecājas māmiņa, priecājas arī bērniņš. Saikne starp sievieti un bērnu ir ļoti liela un spēcīga, mēs nedrīkstam to novērtēt par zemu. Un tas attiecināms gan uz gaidību laiku, gan laiku, kad mazulis jau ir piedzimis. Jo mierīgāka būs māmiņa, jo apmierinātāks būs bērniņš, un abi harmoniskā atmosfērā varēs baudīt savu kopā būšanu. Par māti sieviete nekļūst vienā dienā. Tas ir nebeidzams process, kas aizsākas jau agrā bērnībā, kad sieviete, maza meitene būdama, vēro savu māmiņu, un turpinās mūža garumā. Jo vairāk mēs izpratīsim šos brīnumainos dabas procesus – grūtniecību, dzemdības un pašu mazuli, jo saprotamāka, harmoniskāka un veselīgāka attieksme mums būs un tas nozīmē – mazāk satraukumu jaunajai ģimenei.
Lai skaistas gaidības un radības, lai vesela māmiņa un mazulis!