Meklējot ceļus, kā izskaust korupciju medicīnā, Lietuvas Galvenā dienesta ētikas komisija (VTEK) aicinājusi diskutēt par iespēju legalizēt finansiālu pateicību mediķiem, ieviešot īpašu prēmēšanas sistēmu, kurā pacients jau pēc palīdzības saņemšanas varētu anonīmi iemaksāt noteiktu summu, savukārt ārstam nebūtu iespēju uzzināt, kas viņu prēmējis. No šīs “dāvanas” tiktu atrēķināti arī nodokļi valstij.

Tikmēr Lietuvas deleģētais Eiropas Savienības (ES) veselības un pārtikas nekaitīguma komisārs Vītenis Andrjukaitis gan pieļauj finansiālas pateicības legalizēšanas iespēju, bet saredz to citā formā un uzskata, ka šāda pateicība nedrīkstētu būt anonīma.

Kā atzīst VTEK priekšsēdētājs Roms Valentukevičs, pacienta vēlme pateikties mediķim uzskatāma par dabisku un cilvēcisku, bet, kolīdz tā neaprobežojas ar pateicības vārdiem vien, parādās korupcijas risks.

Pētījumi, kas veltīti korupcijas izplatībai, korupcijas uztverei un nosliecei uz korupciju, liecina, ka pacienta personiska atlīdzība mediķiem var nodrošināt labākus ārstēšanas nosacījumus, un tas rada izkropļotu un negodīgu konkurenci starp pacientiem, viņš uzsvēris.

Pacientu un viņu tuvinieku bažas, vēlmes un ticība, ka papildu atlīdzība nozīmēs lielāku drošību, kļūst par “sīkās korupcijas” dzinējspēku, ko pašreizējā sistēmā mediķi paši var sekmīgi veicināt, un slimniekam vai viņa ģimenes locekļiem arī iespējamā kriminālatbildība šķiet mazāks ļaunums salīdzinājumā ar to, ka ārsts varētu neveltīt visus spēkus attiecīgās veselības problēmas risināšanai, norādījis komisijas vadītājs.

Pēc viņa teiktā, lai gan nemitīgi tiek uzsvērts, ka dot kukuli ir slikti, tomēr sistēma netiek mainīta tā, lai vide kļūtu korupcijai nelabvēlīga un kukulis kļūtu par neefektīvu risinājumu. Neko nemainot, arī turpmāk nāktos cīnīties tikai ar sekām, turklāt aizvien plašākos mērogos, viņš brīdinājis.

Rosinot diskusiju ar varas iestādēm, mediķiem un sabiedrību, Valentukevičs paudis viedokli, ka anonīma prēmēšanas sistēma mudinātu veselības aprūpes personālu vienlīdz labi rūpēties par visiem pacientiem, zinot, ka viņu pateicība jau pēc ārstēšanas var izpausties arī prēmijas veidā. Ja tāda sistēma tiktu ieviesta, mediķim nedz reģistratūrā, nedz kasē, nedz grāmatvedībā nebūtu iespēju pārbaudīt, kurš pacients viņu prēmējis. Visas prēmijas summētos, un nauda pēc nodokļu nomaksas tiktu izmaksāta tādos periodos, lai mediķis nevarētu uzminēt, kurš un kurā laikā viņu prēmējis.

Kā uzskata VTEK vadītājs, tas ļautu pamazām mainīt pacientu attieksmi pret kukuļdošanu, ļaujot viņiem savu pateicību paust tiklab ar anonīmu prēmiju mediķim, kā ar vārdu “paldies”.

Domājams, ka pacienti nebūtu īpaši noskaņoti šādā veidā atbalstīt tos mediķus, kas jau ar savu izturēšanos liek saprast, ka gaida kukuli. Savukārt ārstam būtu jāapzinās, ka pacients, kas devis kukuli pirms ārstēšanas, nebūs ieinteresēts iemaksāt naudu prēmēšanas sistēmā. Tādējādi prēmēšanas sistēma ne tikai ļautu ārstniecības iestādes vadībai novērtēt un salīdzināt mediķu darbu – vienlaikus tā varētu būt svarīga arī korupcijas apkarošanas institūcijām. Tad varētu cerēt, ka atsacīšanās no “pateicības aploksnē” ir tikai laika jautājums, spriedis Valentukevičs.

Tikmēr ES veselības un pārtikas nekaitīguma komisārs Andrjukaitis sarunā ar LRT radio izteicis viedokli, ka līdzīga pateicības forma ir iespējama, bet tai nevajadzētu būt anonīmai.

“Mūsu priekšlikums bija mazliet citāds – ka slimnīcās varētu būt fonds, kur var ieskaitīt pateicību pilnīgi neanonīmi, pateikties nodaļai, māsiņai, palūgt pievērst uzmanību konkrētiem kolēģiem. Pēc tam – pastāv taču Lieldienas, Ziemassvētki, Mediķu diena, dažādi citi gadījumi – slimnīcas izraudzīta valde varētu piešķirt kaut kādu apbalvojumu,” izteicies komisārs, kas pirms stāšanās tagadējā amatā bija Lietuvas veselības aizsardzības ministrs.

“Tā varētu būt, bet ne anonīmi, un nekādā ziņā to nedrīkstētu paredzēt likumā kā piemaksu,” viņš paziņojis.

Vienlaikus Andrjukaitis atzinis, ka ES šāda prakse nav īpaši izplatīta.

Informācija: BNS