Gadās, ka mīlestība pret naudu un vērtslietām liek cilvēkiem pat nodarboties ar noziedzību, kas šķiet vienkāršs un efektīvs veids, kā ātri tikt pie naudas. Piedāvājam iepazīties ar 10 dārgākajām zādzībām, kādas cilvēce ir piedzīvojusi. Daži no artefaktiem tikuši atrasti, daži tā arī pazuduši bez vēsts, bet cerība, ka tie reiz tiks atrasti, vēl aizvien paliek.

Tiranozaura kauli

Tiranozaurs – divkāju plēsējs ar masīvu skeletu un smagu, garu asti. Tā priekšējās ķepas, salīdzinot ar aizmugurējām, ir ļoti mazas, taču spēcīgas. Tiranozaurs tiek uzskatīts par lielāko ķirzaku sugas pārstāvi un vēstures lielāko plēsēju uz planētas.

1945. gadā Mongolijā tika atklāts šī dinozaura skelets. 2012. gadā Ēriks Prokopi (Eric Prokopi) nozaga dažus no kauliem un nolēma tos pārdot par 1,1 miljonu ASV dolāru. Beigu beigās kaulu pārdevējs nonāca cietumā, bet kauli – atpakaļ muzejā.

Edvarda Munka glezna “Kliedziens”

“Kliedziens” – ekspresionisma glesznotāja Edvarda Munka mākslas darbs, kas veidots 1893. – 1910. gados. Kopumā tika izveidotas četras gleznas versijas, kur katrā redzama cilvēka vilšanās pret vispārējo ainavas fonu un asins sarkanajām debesīm.

1994. gadā glezna tika nozagta no Nacionālās galerijas, bet pēc pāris mēnešiem tā tika atgriezta atpakaļ. 2004. gadā “Kliedziens” un vēl pāris darbi tika nozagti no Munka muzeja. To dabūja atpakaļ tikai 2006. gadā, bet jau nedaudz traumētu. 2008. gada maijā pēc restaurācijas glezna tika nogādāta atpakaļ ekspozīcijā.

Rubīna apavi

1939. gadā Holivudā tika izlaista filma “Ozas Zemes Burvis”, kas kļuva par vienu no kino vēstures veiksmīgākajām filmām. Tajā tika izmantoti četri apavu pāri, kuri burtiski neatšķīrās viens no otra. Ar šīm rubīna kurpēm filmā staigāja tās galvenā varone Dorotija, kuras lomu atveidoja Džūdija Gārlenda.

Viens no rubīna kurpju pāriem atradās Minesotas muzejā. Bet 2005. gadā tie no muzeja pazuda, un vēl joprojām nav zināms, kur atrodas šis leģendārais kurpju pāris. Kurpju pāra izmaksas tiek lēstas ap 203 miljoniem dolāru.

Faberžē ola

Karla Faberžē rotaslietu sērija , kas pazīstama kā Faberžē olas, izveidota 1885. – 1917. gados. Kopā tika izveidots 71 Lieldienu pārsteigums, no kuriem 52 olas juvelieri izstrādāja, vadoties pēc imperatora rīkojumiem. Kopā saglabājušās līdz mūsdienām ir 62 olas, no kurām 54 ir impērijas olas. Pārējās tiek uzskatītas par pazudušām. Atliek piebilst, ka 19.-20. gadsimtā Faberžē olu vērtība svārstījās no 20 līdz 400 eiro.

Stradivāri vijole

Antonio Stradivāri – meistars, slavens augstas kvalitātes stīgu instrumentu izgatavotājs. Plašu atpazīstamību ieguva instrumenti, kas tika izgatavoti laika posmā no 1689. līdz 1725. gadam.

Slavenā vijolniece Ērika Morini (Erica Morini, 1904.-1995.) spēlēja Stradivāri vijoli 1727. gadā. Kādu dienu kāds ielauzās viņas dzīvoklī un nozaga leģendāro vijoli. Morini nomira, un vijole tā arī netika atrasta. Šī unikālā instrumenta izmaksas tiek lēstas 3,5 miljonos ASV dolāru.

Van Goga gleznas

Vinsents Van Gogs, holandiešu gleznotājs, dažos gadu desmitos radījis vairāk nekā 2100 gleznas, no kurām aptuveni 860 ir eļļas gleznas. Bet šie darbi kļuva tiešām slaveni tikai pēc mākslinieka nāves. Pat neliela izmēra gleznas ir vērtas pasakainu naudas summu.

No Van Goga muzeja Amsterdamā tika nozagtas divas gleznas – “Skats uz jūru Ševeningenā” un “Nuenena vecās baznīcas tornis”, kuru kopējās izmaksas sasniedz 30 miljonus ASV dolāru. Zagļi tika noķerti un ieslodzīti, bet gleznas muzejā tā arī neatgriezās.

Čellini sāls trauks

Šis slavenais sāls trauks ir zelta statuete, ko 1543. gadā izgatavoja juveliermeistars Benvenuto Cellini Francijas karalim Francim I.

2003. gada 11. maijā sāls trauks tika nozagts no muzeja, kuru tajā brīdī remontēja. Lai gan figūras vērtība tiek lēsta vairāk nekā 50 miljonu eiro, Austrijas iestādes par figūras atgriešanu piedāvāja 70 tūkstošus eiro, paskaidrojot, ka figūru par tik lielu naudu vienkārši nav iespējams pārdot. 2006. gada 21. janvārī policija konstatēja, ka sāls trauks ir apglabāts svina kastē mežā netālu no pilsētas Zwettl.

Empire State Building debesskrāpis

102 stāvu augstais depesskrāpis Ņujorkā, Manhetenā, reiz arī tika nozagts. Tomēr zādzība nebija īsta, bet gan tikai kā provokācija. 90 minūšu laikā diviem “Daily News” žurnālistiem izdevās viltot valdības ēkas dokumentus. Viņi parādīja, ka amatpersonu dokumenti nav notariāli parakstīti, bet uz tiem ir leģendārā banku laupītāja Villija Sutona (Willie Sutton) paraksts. Bet viltojumu neviens nepamanīja. Veselu dienu žurnālistiem piederēja viens no pasaules slavenākajiem debesskrāpjiem, taču viņi pēc tam atzinās, ka dokuments ir viltots. Žurnālistu provokācijas mērķis bija pierādīt, ka valdības neskaidrību un nolaidības dēļ ir iespējams nozagt pat tādu dārgumu kā Empire State Building debesskrāpi.

Dārglietas

1994. gadā Francijā notika lielākā dārglietu zādzība. Trīs bruņoti vīrieši aplaupīja juvelierizstrādājumu veikalu “Carlton Hotel” viesnīcā. Tika nozagtas dārglietas 30 miljonu angļu mārciņu apmērā. Vēlāk izrādījās, ka ieroči, ko vīrieši izmantoja, nemaz nebija uzlādēti.

“Mona Liza”

Viena no pārdrošākajām pasaules zādzībām notika Luvrā, kur tika nozagta pasaulslavenā Leonardo da Vinči glezna “Mona Liza”. 1911. gadā Luvrā strādāja stiklinieks. Kad viņš pamanīja, ka slavenajai gleznai nav aizsargstikla, viņš nespēja pretoties kārdinājumam un nozaga to. Viņš vienkārši noņēma gleznu no sienas, izgrieza no rāmja, aizlika gleznu aiz mēteļa un devās mājās.

Divus gadus glezna glabājās viņa dzīvoklī čemodānā ar dubulto dibenu. Zaglis tika aizturēts, kad viņš gleznu mēģināja pārdot Itālijā.