pexels

Mūsdienās tradicionāla laimes mērvienība – savs dzīvoklis vai automašīna – vairs nav aktuāli kā kādreiz. Aizvien lielāks jauniešu skaits nevēlas tērēties tik lieliem pirkumiem.

Dažādi pētījumi norāda uz to, ka 20. gadsimta beigu un 21. gadsimta sākuma paaudze – kam tagad ir līdz 30 – 35 gadi, reti tērē naudu dzīvokļa iegādei un vel jo mazāk privātām automašīnām. Kā izrādās, viņi labprāt vispār neveiktu dārgus pirkumus. Protams, neskaitot iPhone un citus gadžetus.

Amerikā cilvēkus, kuriem tagad ir  ap 35 gadiem, dēvē  par īrētāju paaudzi.  Tomēr, kāpēc tā notiek? Daži sociologi uzskata, ka mūsdienu jaunatnei nācās pārciest pārāk daudz finansiālo kataklizmu, un tas varētu būt galvenais iemesls, kāpēc cilvēkiem ir elementāri bail ņemt nopietnus kredītus.

Tomēr tas noteikti nav vienīgais faktors. Lieta slēpjas tajā, ka mūsdienu jaunās paaudzes vērtības stipri atšķiras no vecākās paaudzes.

Mūsdienu jaunieši pārskata veiksmes nozīmi. Ja agrāk par laimīgu un veiksmīgu uzskatīja cilvēku, kuram pieder māja un automašīna, tad tagad īpaši vērtīgi ir tie, kuri iegulda savas finanses pieredzē un iespaidīgās lietās: ceļošanā, ekstrēmās lietās un startapā.

Jaunieši apdomāti atsakās no nekustamo īpašumu un pat mēbeļu iegādes, dodot priekšroku īrētām dzīvojamām telpām. Joks ir tāds, ka tagad cilvēkiem nav vajadzīga stabilitāte, bet gan brīvība, elastīgs grafiks, kā arī finansiālā un ģeogrāfiskā neatkarība.

Materiālas lietas pārstāj interesēt cilvēkus. Kam ir vajadzīgs auto, ja ir taksis? To var uzskatīt par privātu automašīnu tikai vēl komplektā ar vadītāju.  Un izmantot viņa pakalpojumus  nav dārgāk par sava auto uzturēšanu.

Kam ir vajadzīga vasarnīca, kur braukt atpūsties, ja tādu atpūtu var atrast ar interneta vietnes Airbnb palīdzību jebkurā pasaules galā. Jums nevajadzēs ne pārmaksāt, ne pirkt nekustamo īpašumu valstī, kas likās tik tuva sirdij.  Tas pats ir arī ar dzīvokli dzimtajā pilsētā. Pirmkārt, jūs nekad nezināt, cik ilgi dzīvosiet vienā vietā. Otrkārt, kāpēc jāņem kredīts uz 40 gadiem, ja vari samierināties ar to, ka dzīvo īrējamā dzīvoklī? Galu galā pastāv ļoti liela iespēja, ka arī darbu jūs kādreiz nomainīsiet un, ja jūs īrējat dzīvokli, tad nekas netraucē pārvākties tuvāk jaunajam ofisam. Kā ziņo “Forbes”, mūsdienu jaunieši maina darbu vismaz trīs reizes gadā.

Koncepts, ka tev pieder materiāls īpašums vairs nav aktuāls

“Atlantic” pētnieks Džeims Gemblins skaidro fenomenu šādi:” Pēdējo 10 gadu laikā psihologi veica milzīgu pētījumu daudzumu, kas pierāda to, ka no laimes skatpunkta daudz izdevīgāk tērēt naudu jaunas pieredzes, nevis lietas iegūšanai. Tas sniedz lielāku baudu.”

Lūk, fragments no Gemblina raksta:

“ Izrādās, cilvēki vairāk nevēlas klausīt stāstus par to, kur jūs nopirkāt māju. Viņi vēlas dzirdēt to, cik forši jūs pavadījāt brīvdienas. Pat slikta pieredze galu galā kļūst par lielisku stāstu.”

Sociālā mijiedarbība starp cilvēkiem ir brīnišķīgs rādītājs, būs viņi laimīgi vai nē. Tieši tāpēc jums ir jārunā ar cilvēkiem un jāiegūst daudz draugu. Protams, ka citiem būs interesantāk klausīties, kā jūs devāties trakajā ceļojumā vai kā jūs gadu nodzīvojāt mežonīgā valstī, nevis par to, cik daudz dzīvokļu jums ir.”

Ir vēl kaut kas. Lieta tāda, ka mantas, kas mums pieder, īpaši, ja tās ir ļoti dārgas, liek mums uztraukties par to stāvokli. Nopērc automašīnu – tava sirds drebēs katru reizi, kad dzirdēsi signalizācijas kliedzienu, nemaz nerunājot par to, ka automašīnas mēdz saskrāpēties un lūzt.  Kamēr iegūto pieredzi jums neviens nebūs spējīgs atņemt un salauzt.

Mūsu vecākiem nebija iespējas ceļot tik daudz, kā varam to atļauties mēs. Viņiem nebija iespējas izklaidēties, kā izklaidējamies mēs. Viņiem nebija tika daudz iespēju uzsākt savu biznesu, cik ir mums.  Tieši tāpēc viņi investēja jaunajās mājās un automašīnās, bet tas nenozīmē, ka arī mums tā ir jādara.  Galu galā jebkurš mūsu pirkums, ja tā nav māja vai auto, ar laiku zaudēs savu aktualitāti. Un, ja atcerēsies to, cik lēts kļūst nekustamais īpašums krīzes laikā, tad viss kļūst vēl acīmredzamāks.

Secinājums:

Galvenais – pieredze: tā nezaudēs savu cenu, un to nav iespējams nozagt.

Avots