No šodienas līdz 26. novembrim Mūkusalas Mākslas salonā būs skatāma izstāde “Mītu koordinātes”, kas apvieno dažādu mediju darbus ar atsauci uz antīko, kristīgo un latviešu mitoloģiju, informēja salona pārstāve Līga Lindenbauma.

Vārda “mīts” nozīme meklējama sengrieķu valodā – “mythos” apzīmē stāstījumu par pasaules un cilvēka izcelšanos. Mīts apkārtējo pasauli padarīja dvēseliskāku jeb atdzīvināja, izdzēšot robežas starp indivīdu un ārpasauli, kā arī nodrošināja kārtību, tēlaini izsakās pasākuma organizatori. Saskaņā ar sociālantropologa un filozofa Kloda Levī-Strosa izpēti mūsdienās mīti nezaudē sižetisko aktualitāti, jo tajos iekodēti paņēmieni, kas rada ilūzijas par neatrisināmu pretrunu atrisināšanu.

Cilvēkus turpina valdzināt mitoloģija, jo tie ir no paaudzes paaudzei nodoti stāsti, kas ļauj atgriezties laikā, kad valdīja harmonija starp dabu un cilvēku. Izstādē “Mītu koordinātes” var iepazīties ar populārākajiem mītiem Latvijas mākslinieku darbos. Tieši pateicoties mākslas, literatūras un mūzikas pieminekļiem, cilvēki atkal atgriežas pie kāda stāsta, iegravējot attiecīgā sižeta vaibstus sabiedrības kultūrvēstures koordinātēs, norādīja Lindenbauma.

Māksliniekam, ķeroties pie vēsturiskā žanra gleznas, nācās pārzināt konkrētā mīta vai notikuma rašanās laiku un kultūru, kā arī perfekti pārvaldīt amatnieciskās prasmes, lai imitētu realitāti, tādēļ tas skaitījās visgrūtākais un visprestižākais žanrs, kļūstot par obligātu akadēmiskās izglītības sastāvdaļu. Kristīgajā kultūrā, jo sevišķi 19. gadsimtā, aktualizējoties puritāniskajām vērtībām, atsevišķi mitoloģijas motīvi ieguva krāšņu erotisku interpretāciju, jo citādi nebūtu pieļaujamas tik “amorālas” pozas vai darbības. Interesanti, ka 20. un 21. gadsimtā, kad gandrīz viss jau ir parādīts, mākslinieki turpina izvēlēties erotiskākos sižetus no kristīgās vai antīkās mitoloģijas.

Mākslai kļūstot par autonomu vērtību, mazinājās arī tās sižetiskā nozīme, zināmā mērā marginalizējot mitoloģijas izmantojumu. Varbūt postmodernajā sabiedrībā mītiem piemīt vēl kāda cita nozīme – atgriešanās pie neapšaubāmām vērtībām, kā arī vēlēšanās atdzīvināt kādu mītu savam laikam atbilstošā veidā, pauž organizatori.

Izstādē līdzās tādiem klasiķiem kā Jēkabs Bīne, Jānis Ferdinands Tīdemanis, Kārlis Miesnieks, Indulis Zariņš, Janis Rozentāls un citiem būs arī vairāki mūsdienu autori, kuru daiļradē vērojama noturīga interese par mitoloģiju – Vladimirs Glušenkovs, Frančesks Kirke, Gunārs Krolli un Kārlis Vītols.

Info: BNS

Foto: pixabay