brasilbar

Tabaka mums ierastā veidā parādījās apmēram pirms sešiem tūkstošiem gadu. Trīs gadsimtus mūsu senčiem vajadzēja, lai saprastu, kā vispār pareizi pielietot tabaku. Vēl divus ar pusi, lai saprastu, kāpēc tabakai labāk nepieskarties. Bet piecsimt gadi aizgāja tam, lai izdomātu, kā cīnīties ar smēķēšanu.  Tas ir aizraujošs karš, kas vēl ne tuvu nav beigām. Palūkosimies, kā tad risinājās šī cīņa.

 

1000 gadi pirms mūsu ēras

Pirmais, kas sāka savu uzbrukumu, protams, tabaka. Tā izauga un klusām pielavījās pie indiāņu dzīvesvietām, kuri ātri saprata, kā to var pielietot. Tabaku smēķēja un košļāja. Īpaši aktīvi ar to aizrāvās reliģisko pasākumu laikā, saucot garus un sarunājoties ar dieviem. Tabaka jau sāka darīt savu netīro darbiņu, jo atkarība nabaga indiāņiem radās diezgan ātri un tik stipra, ka tradīcija laist dūmus sagaidīja pašu Kolumbu.

 

 

1492-1496

Pirmais cīņas mēģinājums. Ja tic leģendām un baumām, Kolumbs nekādā ziņā nevēlējās ievest tabaku Eiropā un izmeta to jūrā. Tomēr otrā ekspedīcija beidzās ar to, ka 1496. gada 15. martā Portugāles ostā piestāja Kolumba kuģis ar tabaku tajā.

 

1501

Cilvēki uzzināja, ka tabaka nav veselīga: tā piesaistīja inkvizīcijas uzmanību. Dūmu ieelpošanu uzskatīja par kaut kādu saikni ar dēmonu. Bet vienam no jūrniekiem, kurš ceļoja kopā ar Kolumbu, bija piespriesti septiņi ieslodzījuma gadi.

 

1561

Šajā gadā tabaka izlikās par miermīlīgu augu. Vēstnesis Žans Niko, kurš  pat nebija mediķis, aizsūtīja to karalienei Katrīnai  Mediči un ieteica lietot to pret stiprām galvassāpēm. Karaliene to nesmēķēja, bet gan ostīja, tomēr no tā brīža tabaka oficiāli tik uzskatīta par medikamentu pret daudzām slimībām. 1587. gadā  iznāca grāmata “Augu Panaceja” (“De Herbe Panaen“). Par panaceju, protams, uzskatīja tabaku. To sāka izplatīt mediķi, kuri pievērsa uzmanību tam, ka augs darbojas kā psihes stimulators. Pamanīt citus efektus tajā laikā viņi vienkārši nevarēja.

220px-

Wikipedia

 

1604

Pirmais mēģinājums cīnīties ar smēķēšanu. Lielbritānijas monarhs Džeims I Stjuarts bija liels tabakas pretinieks un savas pretenzijas viņš aprakstīja tā :” Šis pieradums ir pretīgs acīm, postošs smadzenēm, nīstošs degunam, bīstams plaušām, bet līdzi tam velkas melni, smirdīgi dūmi – gandrīz kā elles dūmi.”

 

1620

Seviļā uzcēla tabakas fabriku. Pēc tam smēķēšanu nevarēja apstādināt, tā izplatījās visur: kurš varēja, tas pirka cigaretes, bet tie, kuri nevarēja – vāca izsmēķus, smalcināja un tina pulveri papīrā.  Tabaka parādīja karaļiem, ka ar to var labi piepelnīt.

 

1761

Ārsti beidzot saprata, ka tabaka nav zāles. Dakteris Džons Hills publicēja pētījumu par tabakas negatīvo ietekmi – “ Argumenti pret brīvu šņaucamās tabakas lietošanu” (“Cautions Against the Immoderate Use of Snuss“).  Misters Hills ieraudzīja tiešu saikni starp deguns vēzi un tabaku.

Angļu kolēģi atbalstīja Semjuels Tomas fon Zommerings. Viņš 1795. gadā pierādīja, ka tabaka noved līdz vēzim. Šoreiz – lūpu vēzis. Tabakas reputācija bija pazemināta, tomēr reti kurš smēķētājs izlasīja šīs grāmatas.  Tajā laikā principā visi neprata lasīt.

 

1800

Šajā gadā nekas īpašs nenotika, izņemot to, ka beidzās XVII gadsimts un tabaka izplatījās visur, kur tik varēja.

 

1828

Šajā  gadā viss atmaskojās. Ķīmiķi Ludvigs Reimans un Vilhelms Posselts atrada tabakā nikotīnu.

Atceries franču vēstnesi, kurš ārstēja karalieni ar tabaku? Viņam par godu tika nosaukta tabaka.

Tas bija stiprs sitiens, jo mediķi un ķīmiķi ātri uzzināja par nikotīna sliktajām īpašībām.

 

1860

Sāka ražot ne tikai cigārus no tabakas, bet arī cigaretes. 20 gadus vēlāk Alberts Huks un Džeims Bonsaks  ASV izgudros mašīnas, kas varēja aizvietot cilvēkus un ražot vairāk šīs indes.  Tabaka kļuva tik lēta, ka to varēja atļauties katrs.  Cīņa pret tabaku atkāpās.

 

1915

Pirmā sociālā reklāma, kurai vajadzētu atbaidīt smēķētājus.

“Smēķējošais puika var neuztraukties par savu nākotni – viņam nav nākotnes.”

 

1918

Beidzās pirmais pasaules karš. Traģisku notikumu bija daudz. Zaldāti nevarēja iztikt pat dienu bez tabakas, lai kaut kā novērstu savu uzmanību.  Sievietes, kuras, strādājot fabrikās, pārņēma ieradumu no vīriešiem, arī sāka smēķēt. Galu galā pīpēt sāka visi un visur.

 

1951

Sākās  “British Doctos Study” pētījums, kurā piedalījās vairāk nekā 30 000 cilvēku. Nepagāja pat 5 gadi, kad parādījās pirmie rezultāti : jā, smēķēšana ir galvenais plaušu vēža iemesls. Šis pētījums kļuva par zinātnisku sensāciju.  Nācās nopietni aizdomāties par to, kas ir izdevīgāk – pārdot tabaku un ārstēt cilvēkus, vai arī pieturēties veselīgam dzīves stilam un netērēties medicīnai.

 

1960

Uz pakām sāka līmēt informāciju par tabakas negatīvo ietekmi uz cilvēka organismu.

 

1972

Tabaka atkal meklē apkārtceļus. Tagad parādījās vieglās cigaretes. Visi jau zina, ka smēķēt ir kaitīgi, tomēr vieglās cigaretes rada ilūziju par aizsardzību, vismaz par daļēju. Kaut gan ne vienu reizi vien bija pierādīts pretējs mīts par to, ka tās ir mazāk bīstamas, tas līdz šodienai ir dzīvs un turpina pastāvēt.

 

1995

Beidzot cilvēcei pieleca, ka ar dažiem aizliegumiem nepietiek. Zinātnieki un farmaceiti nolēma iet citu ceļu un tā vietā, lai pilnībā aizliegtu vai sodītu smēķēšanu, viņi izdomāja jaunus preparātus, kas cīnītos ar atkarību.

2003

Sākas globāla veselības plāna realizēšana – aizliegumi smēķēt sabiedriskās vietās, atbaidošas bildes uz cigarešu paciņām, kā arī cenu paaugstināšana.

Avots

Saistītās tēmas: TabakaVēsture

Komentāri 0

youtube icon
Abonēt youtube