Igaunijas parlaments Rīgikogu pirmdien prezidenta amatā ievēlējis pie partijām nepiederošo Igaunijas pārstāvi Eiropas Revīzijas palātā Kersti Kaljulaidu.

Par viņu nobalsoja 81 deputāts, līdz ar to viņa savākusi ievēlēšanai vajadzīgās divas trešdaļas jeb vismaz 68 deputātu balsis.

Rīgikogu sēdē, kurā balsoja par nākamo Igaunijas valsts prezidentu, piedalījās 98 no 101 Igaunijas parlamenta deputāta. 17 deputāti biļetenā nebija izdarījuši atzīmi.

Pēc ievēlēšanas uzrunā parlamentam viņa pauda pārliecību, ka sadarbība ar Rīgikogu būs ražīga.

“Paldies, esmu pateicīga Rīgikogu par man pausto uzticību, pateicos par manam atbalstam savāktajiem parakstiem un balsīm,” viņa sacīja, paužot pārliecību, ka sadarbība ar parlamentu “būs draudzīga un silta”.

Pēc ievēlēšanas pirmajā preses konferencē uz Igaunijas un ārvalstu žurnālistu jautājumiem Kaljulaida atbildēja gan igauņu, gan somu, gan angļu valodā.

Viņa paziņoja, ka pirmās ārvalstu vizītes būs uz Igaunijas ziemeļu un dienvidu kaimiņvalstīm.

Jau vēstīts, ka Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) svētdien Kaljulaidu reģistrēja kā vienīgo prezidenta amata kandidāti balsojumam parlamentā. Pieteikumu reģistrēt Kaljulaidas kandidatūru CVK bija iesnieguši 90 parlamenta deputāti. Šo pieteikumu neparakstīja tikai 11 deputāti – visi septiņi opozīcijā esošās Igaunijas Konservatīvās tautas partijas (EKRE) deputāti, kā arī četri opozīcijā esošās Centra partijas deputāti.

Ievēlēt jauno Igaunijas prezidentu neizdevās nedz parlamentam augusta beigās, nedz elektoru kolēģijai 24.septembrī, jo neviens no kandidātiem nespēja iegūt nepieciešamo balsu skaitu.

26.septembrī Rīgikogu frakciju vadītāji vienojās sadarboties, lai parlamentam prezidentu tomēr izdotos ievēlēt, un arī atzina, ka līdzšinējos kandidātus izvirzīt nebūtu lietderīgi.

Pašreizējā Igaunijas prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa otrais piecu gadu amata termiņš noslēgsies oktobrī. Konstitūcija viņam liedz kandidēt uz trešo amata termiņu pēc kārtas.

Kaljulaida dzimusi 1969. gadā. 1992. gadā beigusi Tartu universitātes Bioloģijas fakultāti, bet 2001. gadā šajā pašā augstskolā aizstāvējusi maģistra grādu uzņēmējdarbības vadībā. 1999. gadā kļuvusi par toreizējā premjera Marta Lāra padomnieci ekonomikas jautājumos, bet 2002. gadā iecelta par Igaunijas valsts energokompānijas “Eesti Energia” Iru koģenerācijas elektrostacijas vadītāju. No 2004. gada pārstāv Igauniju Eiropas Revīzijas palātā. Lai gan viņas amata termiņš beidzās jau maijā, viņa turpina pildīt šos pienākumus, jo Igaunijas valdība nav atradusi jaunu valsts pārstāvi palātā.

No 2001. līdz 2004. gadam bijusi Tēvzemes savienības biedre.

Eksperti Igaunijā norāda uz Kaljulaidas plašajām zināšanām ekonomikas jautājumos, tomēr piesardzību rada viņas politiskās pieredzes trūkums. Kaljulaida Igaunijā nav patstāvīgi dzīvojusi pēdējos 12 gadus, jo strādājusi ārvalstīs, galvenokārt Luksemburgā, tādēļ viņa arī Igaunijas sabiedrībā nav plaši zināma un eksperti norāda, ka viņai varētu trūkt izpratnes par Igaunijas iekšpolitikas norisēm.

Kaljulaidas, kas tiek uzskatīta par kompromisa kandidāti, vārds pirmdien kļuva par interneta meklētājā “Google” vismeklētāko vārdu Igaunijā.

Info: BNS